Kad nu dzelzs priekškars krita un tautas abas daļas sāka tikties reāli, bez čekas modras kontroles, sākotnējā sajūsma bieži vien neizbēgami transformējās citādās attiecībās, ieskaitot abpusēju atsalumu, ko veicināja gan tie ciemiņi, kas, Rietumos nokļuvuši, pamanījās labi padzīvot uz trimdas tautiešu rēķina, gan dažs trimdas politiķis, kurš, kandidējis, bet neievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu, tūlīt devās atpakaļ uz Ameriku.
Tā nu 1995. gada 1. jūlijā SestDiena pieciem pazīstamiem cilvēkiem – filozofei Skaidrītei Lasmanei, dzejniecei Mārai Zālītei, žurnālistam Paulam Bankovskim, muzikoloģei Ingrīdai Zemzarei un vēstniekam Austrijā un Šveicē Egilam Levitam – jautāja, kāpēc atsalums starp dzimtenes un trimdas latviešiem sācies un kā tas ietekmē Latvijas valsts veidošanos. Šodien, kad līdzīgs atsalums manāms ārvalstīs strādājošo (vai ko nu katrs no viņiem tur dara) un mājās palikušo latviešu attiecībās, ir vērts šīs attieksmes salīdzināt. Kā norādīja Lasmane, attieksme pret ārzemju latviešiem ir kā spogulis, kurā redzami vietējie tautieši, un spoguļattēls nešķiet pievilcīgs.
Skaidrīte Lasmane:
"Pusgadsimtu iedresētā naida līnija šajā spoguļattēlā mijas ar satraukumu un bailēm no konkurences, kā arī vienojas ar savas nevarības diedzētu niknumu. Ārzemnieki ienes uzskatu dažādību un citādību, pie kuras ir jāpierod. (..) Pārrobežu latviešu daļai ir pazīstama cita individuālās izvēles un atbildības pakāpe nekā nebrīvībā turētajiem. Cita dzīves intensitātes izjūta, dzīves stils, izglītība un vērtības. Tas viss prasa spēju saprast citādo, pierast pie tā. Ja šo spēju un iecietības trūkst, tad – noliegums un dūre, pie kuras iepriekšējā pusgadsimtā gana pierasts. (..) Saskares trūkums ar dzīvu ārzemnieku ir radījis ilūziju par visu varošu pilnību un pārcilvēku, turklāt mantīgu, no kura var prasīt un gaidīt, pretī dodot mazāk."
Māra Zālīte:
"Problēma tiek pārmērīgi dramatizēta. (..) Vienkārši ir izsmelts rituālo attiecību līmenis: savstarpēja viesošanās, kas prasa izrādīt īpašu cieņu, simboliskā saplūšana Dziesmu svētkos u. tml. Agrāk mēs cilvēkus no trimdas gandrīz nemaz nevērtējām kā indivīdus, drīzāk uztvērām simboliski kā tautas atšķirtās daļas pārstāvjus. (..) Trimda mums šeit, Latvijā, visu laiku deva arī drošības sajūtu, rezerves apziņu. (..) Bet jāsaka tūlīt, ka trimda gan organizatoriski, gan psiholoģiski bija lieliski piemērojusies nebrīvas Latvijas situācijai. (..) Latvijas brīvība paradoksālā veidā trimdai nāca gluži kā vairs necerēta, vēlīna mīlestība, kad jārēķinās tomēr ar garu gadu laulības saitēm, ar pienākumu pret bērniem, arī ar rutīnu. Trimda bija arī neapzināti maldinājusi sevi un mūs, ka, tiklīdz Latvija būs brīva… No mūsu puses raugoties, lielā vilšanās ir tā, ka lielā atgriešanās nenotiek. Vilšanos citā veidā jūt arī trimdas latvieši, jo lolotais un labākajās jūtās balstītais Latvijas ideāls neatbilst īstenībai. Man liekas, ka pašlaik negatīva Latvijas uztvere trimdā tiek īpaši kultivēta, lai attaisnotu savu neizšķirību. Attaisnojums ir viss sliktais, kas notiek Latvijā: noziedzība, krievi, slikti ceļi, veselības apdrošināšana, blēdīgi cilvēki. Bieži skan tēze, ka faktiski Latvija īsti brīva vēl nav."
Pauls Bankovskis:
"Grūti par latvieti piedzimt, lai gan līdz pat šim brīdim tas ir viens no drošākajiem paņēmieniem, kā par tādu kļūt. Tādēļ nav jābrīnās, ka reizēm latvieši izstrādā ko tādu, ka pārējiem jāsaka – tas uzvedas, runā vai domā, piemēram, kā krievs. Krievu vietā tiklab varētu būt gan poļi, gan vācieši (..). Vēl, protams, par latvieti var kļūt audzināšanas rezultātā. Varbūt latviešu ģimenē adoptēts nēģeru bērns, pateicoties labai priekšzīmei, kļūs īstāks latvietis par tiem, kuru senči savā starpā jaukušies tik ilgi, kamēr latviska palikusi tikai desmitā daļa no kopuma?"
Ingrīda Zemzare:
"Latviešu tautas kā vienas lielas, skaistas, vai visu pasauli aptverošas ģimenes apjauta bija viena no būtiskākajām atmodas gadu atklāsmēm. Katrā atklāsmē ir ilūzijas, kas palīdz uzturēt to dzīvu. Un ilūzijas nav lamu vārds arī racionāli noskaņotā pasaulē."
Egils Levits:
"Reālā ikdienas saskarsme starp dzimtenes un Rietumu latviešiem ir daudz dabiskāka un normālāka nekā iespaids, kas rodas, lasot problēmrakstus par šo tēmu."
Vecsčekists
Latvju puika
Atis Priedītis