Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste Dace Baltiņa uzskata: ģimenes ārsts kā pirmais ārsts, pie kura nonāk slimnieks, izšķir viņa likteni - ja spējis atsijāt dzīvībai bīstamās diagnozes un tā rezultātā izdevies agrīnā stadijā diagnosticēt vēzi. Lai motivētu ģimenes ārstus, par katru viņu darba rezultātā agrīnā stadijā atklātu vēzi tiek izmaksāta 76 eiro prēmija, pērn to saņēmuši 1100 ārstu. Taču ļaundabīgā audzēja diagnoze pirmo reizi katru gadu tiek uzstādīta desmit reižu vairāk cilvēkiem, tas nozīmē, ka ģimenes ārsti vai nu neatsijā bīstamās diagnozes, vai arī viņiem nav iespēju to darīt, jo pacients pie ārsta vēršas novēloti.
Uz to Dienai norāda SIA Liepājas reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks - lai gan palielinās agrīni atklātu audzēju skaits, joprojām ir cilvēki, kuri mediķus uzmeklē neizprotami vēlu: "Piemēram, atnāk, kad zarnu vēža gadījumā orgāns jau nosprostojies, vai arī sievietes ar krūts vēzi, kas jau izčūlojis uz āru un normāls cilvēks nevar iedomāties, kā ar tādu var staigāt un nepievērst uzmanību. Bet tā ir reālā dzīve."
Pie vēlīni atklātajiem audzējiem nav pareizi vainot tikai cilvēku paviršo attieksmi pret savu veselību, uzskata Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis, kā svarīgu iemeslu viņš izceļ ģimenes ārstu apgrūtināto pieejamību, īpaši attālajos reģionos. Iemesls var būt gan naudas trūkums, gan transporta nepieejamība, gados vecākus cilvēkus bremzējot pārvietošanās grūtības: "Sociālā sadalīšanās veicina atstumtību, un ģimenes ārsti kā tādi donkihoti cīnās ar tiem, kas līdz viņiem nokļūst." Uz to, ka sociālekonomiskajam stāvoklim ir būtiska loma, norāda arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle ārste Sandra Gintere.
Jāatzīmē, ka viens no ģimenes ārstu pamata pienākumiem ir gādāt par profilaksi, telefoniski sazināties ar noteiktu vecumu sasniegušiem pacientiem un atgādināt par nepieciešamību veikt apmaksātu skrīningu. Princis saka: "Tas ir milzīgs darba lauks, un es pats [kā ģimenes ārsts] nevaru visus sameklēt, jo nereti tas telefona numurs, ko man pirms pieciem gadiem iedeva, jau sen mainījies. Daudz atkarīgs arī no tā, vai ģimenes ārsts pats nav pārguris un pārslogots. Man ir informācija, ka ļoti daudzi ģimenes ārsti ir izdeguši un gribētu samazināt savu pacientu skaitu."
Princis arī uzsver, ka vairākumam kolēģu joprojām neesot saprotami "zaļā koridora" principa spēles noteikumi - kā tiek organizēti papildu izmeklējumi ārpus noteiktajām kvotām tiem pacientiem, par kuriem skrīninga izmeklējumos radušās aizdomas par onkoloģisku saslimšanu. Taču arī pacienta līdzdarbošanās, izmantojot valsts apmaksātā skrīninga iespēju, nenozīmē veiksmīgu iznākumu. Latvijas Radiologu asociācijas prezidente Maija Radziņa atklāj, ka skrīninga rezultātus saņem paši pacienti un ne vienmēr steidz tos atrādīt ģimenes ārstiem: "Mūsu izvēlētā valoda ir medicīniska, profesionāla, ko pacienti ne vienmēr saprot. Tāpēc būtu jāizveido kārtība, ka ģimenes ārsti saņem ar sarkanu krāsu izceltus paziņojumus par skrīninga rezultātiem aizdomīgu veidojumu atklāšanas gadījumā."
Ģimenes ārsti pašlaik pilda arī onkoloģisko pacientu veseļošanās procesa virsuzraudzības pienākumus, taču, pēc speciālistu domām, šāda kārtība ir aplama: "Ģimenes ārstiem jau tāpat ir ko darīt, tāpēc jāizlemj, kurš Latvijā nodarbosies ar pacientu virsvadību, jo arī ne ķirurgi to darīs," saka Radziņa. Vienā no profesionāļu diskusijām ciklā Diagnoze vēzis izskanēja priekšlikums onkoloģisko pacientu virsuzraudzību deleģēt onkologiem ķīmijterapeitiem, kuri pašlaik ir tikai viens ķēdes posms visā ārstēšanās stadijā, - viņi pacientu pārņem no ķirurga, kurš savu darbu jau paveicis, un tāpat arī paši slimnieku vēlāk nosūta pie nākamā speciālista.
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja profesore Gunta Purkalne uzsver, ka vēža slimnieki "nevar pazust", jo viņu ārstēšanas gaitu uzrauga ārstu konsīlijs. Tomēr pienākums turēt roku uz pulsa joprojām ir uz ģimenes ārsta pleciem. Uz to, ka šī pienākuma slogs ir jūtams, norāda Gintere un atklāj, kāpēc notiek pacientu pingpongs: "Ģimenes ārsti nosūta slimnieku pie speciālista, kurš viņam liek doties atpakaļ pie ģimenes ārsta pēc dažādiem nosūtījumiem. Kāpēc pacienti tā jātrenkā, cik naudas viņiem jātērē ceļam!" Purkalne uz to atbild, sakot, ka ambulatori visu izmeklējumu veikšana rindu dēļ uzreiz nav iespējama, tāpēc onkologi spiesti sūtīt cilvēkus mājās. Viņa aicina ģimenes ārstus nesūtīt iespējamos vēža slimniekus uzreiz uz konsultāciju pie onkologiem ķīmijterapeitiem, jo tad process varot ievilkties, un piebilst: "Nevar visi pacienti šturmēt Rīgu!"
Visu žurnālistes Kristīnas Putincevas rakstu Vēža sviras ģimenes ārstu rokās lasiet ceturtdienas, 9.jūlija, laikrakstā Diena!
hm