Ieteikumus veidoja - Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Vides Aizsardzības klubs un Latvijas Makšķernieku asociācija.
“Eiropas Savienības politikā šodien vides problēmu risināšanai tiek pievērsta liela uzmanība. Plānojot nākamo ES daudzgadu budžeta rāmi, šiem jautājumiem arī tiek paredzēts lielāks finansējums. Uz nepieciešamību risināt vides problēmas regulāri norāda arī Eiropas Komisijas politiķi. Šis ir brīdis, kad arī Latvijai dabas un vides aizsardzība jāsāk uztvert ļoti nopietni,” akcentē priekšlikumu autori.
Pirmais punkts zaļo darbu sarakstā ir uzlabot kompensāciju sistēmu meža īpašniekiem par dabas aizsardzības aprobežojumiem privātajās zemēs, veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Nākamajā punktā organizācijas uzsver, ka jaunajā Lauku attīstības programmā (LAP) nepieciešams īpašs atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām, jo tās nodrošina lauku dzīvotspēju un arī bioloģiskās daudzveidības pastāvēšanu.
“Mēs aicinām nodrošināt to, ka saskaņā ar LAP, sabiedrības līdzekļi tiek maksāti par sabiedrībai svarīgu funkciju nodrošināšanu, tai skaitā dabas daudzveidības aizsardzību, tīru vidi un ainavas aizsardzību”, uzsver priekšlikumu autori.
Tāpat vides organizācijas iesaka klimata izmaiņu mazināšanai pielietot dabas risinājumus – tā dēvēto “zaļo infrastruktūru”, piemēram, mitrzemes ūdeņu attīrīšanai, parkus plūdu ūdeņu uzkrāšanai pilsētās. Viens no 13. Saeimas svarīgākajiem darbiem būs lēmumu pieņemšana par Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanu, tāpēc organizācijas aicina atbalstīt tādu pasākumu finansēšanu, kas saglabā, nevis iznīcina ekosistēmas.
Visbeidzot, uzsvērts tas, ka nepieciešams stingrāk integrēt dabas daudzveidības nosacījumus dabas resursu – mežu, purvu, ūdeņu, jūras, pļavu, apsaimniekošanā.
Vides NVO ir gatavas iesaistīties arī plašākās diskusijās par topošajai valdībai darāmajiem zaļajiem darbiem.
Zemāk lasāmi vides aizstāvju ieteikumi:
Vides organizāciju priekšlikumi valdības deklarācijai 2018
Latvijas iedzīvotāji vides un dabas aizsardzību uzskata par ļoti būtisku – to parāda dažādas sabiedrības aptaujas. Tā 94% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka daba ir vērtība, kas ir saudzējama*, un 74% atzīst, ka galvenais iemesls dabas aizsardzībai ir tīras vides saglabāšana nākamajām paaudzēm.**
Satversmes 115. pantā ir ietverts valsts pienākums aizsargāt vidi, un mēs, vides un dabas aizsardzības organizācijas, vēlamies to atgādināt mūsu politiķiem, kuri šobrīd aktīvi veido valdību, kā arī jaunās, 13. Saeimas deputātiem – jūsu uzdevums būs nodrošināt, ka šis valsts pienākums tiek izpildīts.
Uzskatām, ka jaunievēlētajai likumdevējvarai un topošajai valdībai ir jāvirzās uz valsts ekonomisko un vides interešu sabalansēšanu un valsts dabas kapitāla labu pārvaldību. Valsts griba nodrošināt un spēja uzturēt ekonomisko un vides interešu līdzsvaru ilgtermiņā ir viena no gudras, attīstības un modernas valsts pazīmēm, ar ko Latvija vēl nevar lepoties. Taču mums joprojām ir visas iespējas kļūt par patiesi zaļāko valsti pasaulē.
Esam sagatavojuši priekšlikumus konkrētiem darbiem, kurus uzskatām par svarīgiem un iekļaujamiem jaunās valdības darba kārtībā.
Ieviest uzlabotu kompensāciju sistēmu mežu īpašniekiem par dabas aizsardzības aprobežojumiem privātajās zemēs, veidojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Privātajiem zemes īpašniekiem, kuru zemē ir aizsargājamas dabas vērtības un tiek veidota īpaši aizsargājamā dabas teritorija vai mikroliegums, līdz ar to tiek ierobežota saimnieciskā darbība, ir jāsaņem atbilstoša kompensācija. Citiem vārdiem –
valstij ir jāsamaksā par privāto īpašnieku sniegto pakalpojumu – dabas vērtību saudzēšanu. Šobrīd Latvijā darbojas kompensāciju sistēma, kas ļauj zemes īpašniekam saņemt ikgadēju kompensāciju. Taču tā nedod iespēju gūt visu ienākumu uzreiz, kā tas notiktu, nocērtot mežu. Tāpēc nepieciešams pilnveidot kompensāciju sistēmu, to papildinot ar citiem mehānismiem, kas zemes īpašniekiem dod iespēju saņemt tūlītēju kompensāciju par mikrolieguma izveides rezultātā noteiktajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpašumā.
Uzlabot lauku dzīvotspēju, atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, kas veido dabas daudzveidību laukos.
2019. gadā tiks izstrādāta jaunā Lauku attīstības programma (LAP), kas noteiks Eiropas Savienības Lauku attīstības fonda līdzekļu izlietojumu laikā no 2021-2027. gadam. Tieši LAP ir galvenais instruments, ar ko uzlabot lauku dzīvotspēju, kas arī ne vienā vien partijas programmā tika izvirzīta par mērķi. Mēs aicinām nodrošināt to, ka saskaņā ar LAP, sabiedrības līdzekļi tiek maksāti par sabiedrībai svarīgu funkciju nodrošināšanu, tai skaitā dabas daudzveidības aizsardzību, tīru vidi un ainavas aizsardzību.
Atbalstīt dabas risinājumu pielietošanu klimata izmaiņu mazināšanai.
Gan Eiropas, gan pasaules politikā klimata izmaiņu mazināšana ir augstas prioritātes uzdevums, kam tiek veltīta liela uzmanība un arī finanšu resursi. Jaunākie ziņojumi liecina, ka jaunākās globālās sasilšanas prognozes ir dramatiskas***. Arī Latvijā jutīsim un jūtam klimata pārmaiņu ietekmi, gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Lai mazinātu klimata izmaiņas, ir nepieciešami daudznozaru risinājumi, arī krasas pārmaiņas sabiedrības dzīvē un ieradumos. Uzsverot iepriekšminētā nozīmīgumu, mēs vēlamies atgādināt par ekosistēmas kvalitātes nozīmīgumu. Veselīga daba un ekosistēmas palīdz mazināt klimata izmaiņas un spēj tām piemēroties. Tāpēc mēs rosinām jaunās valdības darbības laikā atbalstīt zaļās infrastruktūras projektus, kas izmanto dabas iespējas pretēji ierastajiem “pelēkās infrastruktūras” risinājumiem. Piemēram – veidot mitrzemes ūdens attīrīšanai, parkus plūdu ūdeņu uzkrāšanai un attīrīšanai pilsētās utt.
Struktūrfondu izmantošana dabas atjaunošanai un ekosistēmu stiprināšanai.
13. Saeimas laikā tiks pieņemti svarīgi lēmumi par ES struktūrfondu izmantošanu pēc 2021. gada. Aicinām atbalstīt tādu pasākumu finansēšanu, kas saglabā, nevis iznīcina ekosistēmas. Tai skaitā aicinām atbalstīt finansējumu dabas atjaunošanai, privātās-publiskās partnerības izveidošanai veselīgai videi, mazo un vidējo lauku saimniecību vides iniciatīvas u.c.
Integrēt dabas daudzveidības aizsardzības nosacījumus dabas resursu apsaimniekošanā.
Dabas aizsardzība nav tikai īpašu pasākumu īstenošana, bet tā ir cieši integrēta veidā, kā mēs apsaimniekojam mūsu dabas resursus – mežus, pļavas, purvus, ūdeņus, tai skaitā jūru. Šie dabas resursi ir gan ienākumu avots, gan mūsu dabas daudzveidības mītne, un, pieņemot lēmumus par dabas resursu apsaimniekošanu, apsaimniekošanas veida izmaiņām, piemēram, Baltijas jūras zivju nozveju, mežu apsaimniekošanu, purvu izmantošanu, ir nepieciešams stingri izvērtēt to ietekmi uz dabas daudzveidību. Ņemot vērā dabas daudzveidības dramatisko samazināšanos visā pasaulē****, dabas daudzveidības aizsardzības nosacījumi dabas resursu apsaimniekošanā ir jāpadara stingrāki.