Zemessargs tiesas zālē gan netika apcietināts. Tas notiks tad, ja šāds spriedums stāsies spēkā, jo spriedumu no maija beigām var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Tiesa arī nolēma, ka apsūdzētajam Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāmaksā 1653 eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 139 222 eiro liela kaitējuma kompensācija.
Prokurore apsūdzētajam lūdza piespriest četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu. Tāpat valsts apsūdzības uzturētājs lūdza noteikt šo sodu ar pārbaudes laiku uz pieciem gadiem.
Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurore krimināllietu pret zemessargu Juri Kārkliņu izskatīšanai tiesā nodeva 2012.gada novembra vidū. Kārkliņam apsūdzība celta par nonāvēšanu aiz neuzmanības, kas izdarīta, rīkojoties ar sprāgstošām vielām, par smagu un vidēji smagu miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības, kā arī par šaujamieroču un munīcijas glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Tādējādi apsūdzētā persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 123.panta 2.daļas, 131.panta un 233.panta 2.daļas.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais laikā no 2011.gada 22. līdz 23.oktobrim piedalījās paaugstināta riska mācībās Ādažu militārajā poligonā un noklausījās drošības tehnikas instruktāžu, par to parakstoties instruktāžu žurnālā.
Neraugoties uz veikto instruktāžu par drošības pasākumiem un kategorisko aizliegumu aiztikt, celt un paņemt poligonā atrastos priekšmetus, apsūdzētais savā mugursomā ievietoja poligonā atrastu izšautu, bet nesprāgušu granātu. Izmantojot savas profesionālās zināšanas un pieredzi darbā ar kaujas ieročiem un citiem paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, vīrietis varēja paredzēt, ka izšauta, bet nesprāgusi granāta mehāniskas iedarbības rezultātā var sprāgt, uzskata prokurore.
2011.gada 23.oktobrī apsūdzētais, būdams alkohola reibumā, nolika savu mugursomu ar nesprāgušo granātu laukumā pie citu mācību dalībnieku mugursomām. Pēc mācību beigām dalībnieki devās paņemt savas personīgās mantas, kad apsūdzētā mugursomā ievietotā granāta uzsprāga. Sprādzienā ievainojumus guva septiņi zemessargi un viens no ievainojumiem mira, teikts apsūdzībā.
Prokuratūra noskaidrojusi, ka apsūdzētais, nesaņemot speciālo atļauju, arī bija iegādājies un savā dzīvojamā mājā pagrabā un garāžās neatļauti glabājis šaujamieročus, spridzināšanas ietaises un to sastāvdaļas, kā arī šaujamieroču munīciju.