Ministrs savukārt pastāstījis, ka trīs Baltijas valstis vienojušās par gandrīz visiem projekta kopuzņēmuma akcionāru līguma noteikumiem, ieskaitot Viļņas iekļaušanu projektā, taču akcionāri nevar lemt par Viļņas posma finansējumu - šai nolūkā jāmaina Eiropas Komisijas tiesību akti. Pēc viņa teiktā, tuvākā iespēja pārskatīt deleģētos tiesību aktus ir 2017.gadā un tas apmierinot visas puses.
Sarunā skarta tranzīta attīstība, robežu caurlaidība un infrastruktūras nostiprināšana pie robežām, investīcijas Klaipēdas ostā un stratēģisko projektu īstenošana, satiksmes drošība un zināšanu sabiedrības projekti.
"Lietuva atrodas starptautisko transporta koridoru krustcelēs. Mums jāpaplašina tranzīta pakalpojumu eksports un jānodrošina, lai preces ceļotu bez aizķeršanās. Slikta robežu caurlaidība nedrīkst kavēt ekonomikas izaugsmi, tādēļ Satiksmes ministrijai enerģiskāk jārisina pierobežas infrastruktūras problēmas un jāattīsta sadarbība ar partneriem Eiropā, NVS valstīs un Āzijā," uzsvērusi prezidente.
Viņa mudinājusi efektīvāk organizēt Lietuvas robežkontroles dienestu darbu un operatīvi pārbaudīt kravas automašīnas pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas, lai neveidotos rindas, kas rada zaudējumus valsts ekonomikai.
Grībauskaite arī aicinājusi gādāt par efektīvu satiksmes uzņēmumu pārvaldību, lai vairotu valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Pēc viņas teiktā, gan dzelzceļa kompānijai Lietuvos geležinkeliai, gan Klaipēdas ostai jādod ekonomiskais labums un jānodrošina reāli budžeta ieņēmumi.