Finanšu līdzekļi ir salīdzinoši viegli pieejami komercbankām: "Eiropas Centrālā banka īsteno speciālas programmas, kas komercbankām paver iespējas piesaistīt līdzekļus ar rekordzemām procentu likmēm. Finanšu līdzekļi ir pieejami arī dažādiem privātajiem investīciju fondiem. Tomēr mēs sastopamies ar problēmu, ka gan komercbankas, gan investīciju fondi nelabprāt naudu novirza reālajai ekonomikai, jo nav vēlēšanās uzņemties konkrētā projekta vai kopumā mazā un vidējā biznesa kreditēšanas riskus. Pašreiz grūtības sagādā nevis tas, ka bankām vai ieguldījumu fondiem trūktu līdzekļu, ko investēt ekonomikā, bet gan tas, ka dažādu iemeslu dēļ šie līdzekļi tiek uzkrāti un investēti netiek," komentējot Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera izstrādāto investīciju plānu, uzsver EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Diena jau rakstīja, ka Žans Klods Junkers novembrī iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar jauno 315 miljardu eiro investīciju piesaistes plānu ES. Plāna mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi, nepalielinot dalībvalstu budžeta deficītu. Piecu gadu plāns paredz no ES budžeta finansēt astoņu miljardu eiro ieguldījumu, lai ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību izveidotu tā dēvēto pamata finansējumu 21 miljarda eiro apjomā, kā arī garantiju finansējumu. Tas ļautu EIB finansēt aizdevumus 63 miljardu eiro vērtībā, ieinteresējot privātos investorus ieguldīt vismaz 252 miljardus eiro Eiropas infrastruktūras attīstības projektos.
"Ideja ir tāda, ka viss publiskais finansējums kalpos pirmā riska absorbcijai, un tas ļaus privātajam sektoram izšķirtiem par investīcijām konkrētajā projektā vai par konkrētajiem aizdevumiem," uzsver Dombrovskis un piebilst: "Mērķis ir nodrošināt atbalstu privātajam sektoram, tieši uzņemoties daļu no riska, kas tālāk jau ļautu privātajiem investoriem nepieciešamās investīcijas veikt. Kas vēl jāuzsver - nav doma tālāk šo investīciju fondu iedalīt konkrētām ES dalībvalstīm. Turpmākais jau atkarīgs no tā, cik aktīvi pašas dalībvalstis gatavos projektus, lai šī fonda finansējumu piesaistītu."
EK viceprezidents arī uzsver, ka ES dalībvalstīm jau bija uzdots sagatavot priekšlikumus, kuri ir projekti, ko būtu nepieciešams finansēt. Latvijas Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar nozaru ministrijām un nozares pārstāvjiem "ir veikusi visus nepieciešamus priekšdarbus, lai apkopotu no Latvijas iespējamo projektu sarakstu, kas tika iesniegts izskatīšanai valdībā", izklāsta FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš uzsver: "Lai aizsargātu ES uzņēmēju intereses, plānots, ka tikai pēc šo projektu izvērtēšanas EIB tie tiks publicēti visās ES dalībvalstīs. Iecerēts, ka tas varētu notiks 2015. gada sākumā."
Tieši ES dalībvalstīm būs nozīmīga loma, "veidojot mazo un vidējo uzņēmumu programmas, kas varētu tikt nodrošinātas ar konkrētās dalībvalsts attīstības bankas vai komercbanku sektora palīdzību. Dalībvalstis tiek aicinātas arī brīvprātīgi investēt līdzekļus investīciju fondā, paralēli tiem līdzekļiem, kas tiks piesaistīti caur ES budžetu un EIB", norāda Dombrovskis.
Atbildot uz jautājumu, kādā veidā ir plānots motivēt privāto sektoru iesaistīties jaunajā investīciju plānā, Dombrovskis skaidro, ka motivēšana tiks veikta, "mazinot privātā sektora risku, kas rodas, veicot konkrētus ieguldījumus, vai, runājot par banku sektoru, īstenojot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas. Riska absorbcijas veids saistīts ar katra konkrētā projekta rakstura, respektīvi, var būt gan līdzfinansējums, gan garantijas. Ir plānots arī veidot neatkarīgu investīciju fonda pārvaldību, kura profesionāli pieņems lēmumus, kas saistīti ar risku absorbciju".
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā