Protestu kustības savā labā viegli var izmantot ārvalstu dezinformācijas kampaņas. Portlendas Universitātes pētnieks Aleksandrs Rīds-Ross skaidro, ka Kremļa finansētais starptautiskais medijs Russia Today angļu valodā ziņojošajos kanālos izplata sazvērestības teorijas par miljardiera Džordža Sorosa iesaisti nemieru kūdīšanā. Atbalsojot arī ASV prezidenta iecienītā medija Fox News izskanējušos viedokļus par "radikāli kreisajiem," kas finansē grautiņus. RT galvenā redaktore Margarita Simonjana ieteikusi tumšādainajiem "sist baltos, līdz tiek paliek tumši". Arī Irāna un Ķīna ir izmantojusi brīdi, lai, sabiezinot krāsas, uzbruktu ASV. Sociālo mediju analīzes kompānija Graphica secinājusi, ka Irānas kontrolētajos valsts medijos un sociālajos tīklos ziņojumi pārsvarā saistīti ar norādēm uz ASV cilvēktiesību pārkāpumiem, tādējādi netiešā veidā "atriebjoties" ASV par iepriekš veltītajiem pārmetumiem Irānai. Līdzīgu vēstījumu izplata Ķīnas mediji, fokusējoties uz "amerikāņu divkosību", minot, ka amerikāņi protestē pret valsts varu, kamēr ASV piemēro Ķīnai sankcijas par rīcību saistībā ar centieniem pakļaut Honkongu. Tomēr izpētes kompānija Graphica, iesniedzot pētījumu ASV Senātā, norāda, ka šobrīd nekas neliecina par valstu iesaisti protestos. "Nav pierādījumu, kas apstiprinātu apgalvojumus, ka Krievija ir iejaukusies protestos," teikts ziņojumā, kas atsaucas uz 2016. gadu, kad Kremlis aktīvi izmantoja savā rīcībā esošās "troļļu fermas", lai sētu haosu ASV priekšvēlēšanu kampaņā.
MIT Technology Review gan secinājuši, ka šobrīd aktīvākie viltus ziņu saistībā ar rasu nevienlīdzības jautājumu kustību izplatītāji ir paši amerikāņi. Džonanna Donovana raksta, ka grupas, kas izplata maldus par Covid-19 un par tumšādaino tiesību kustību, teju pilnībā pārklājas – tie ir gados vecāki Republikāņu partijas vēlētāji, kas 2016. gadā savas balsis atdeva par Donaldu Trampu. "Kad dezinformācija mobilizē, tā apdraud sabiedrību," raksta Donovana, atgādinot, ka vairākās ASV pilsētās bruņoti pašdarbinieki dažviet uzbruka miermīlīgajiem protestētājiem.
Šādas aktivitātes gan nav nekas jauns nedz Krievijas, nedz citu valstu arsenālos. Portāls Axios atgādina, ka aukstā kara norieta gados 1984. gadā VDK pirms Losandželosas olimpiskajām spēlēm centās saasināt rasu attiecības ASV. Savukārt Indianas Universitātes asociētā profesore Jūlija Rosa rakstījusi par rasismā balstītiem saukļiem, ko starpkaru Vācijā izmantoja pret tumšādainajiem franču karavīriem, kas tolaik bija Reinzemē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.