Tiesa arī uz četriem gadiem aizliedza Mihailovam nodarboties ar žurnālistiku un veikt izdevējdarbību, kā arī tīmekļa vietnes administrēšanu.
Prokuratūra pieprasīja "Ļistok" izdevējam deviņus gadus cietumā. Mihailovs savu vainu nav atzinis.
Krimināllietas ierosināšanas iemesls bija publikācijas "Ļistok" tīmekļa vietnē par civiliedzīvotāju nogalināšanu Bučā un ieraksti izdevuma "Telegram" kanālā par slimnīcas un drāmas teātra iznīcināšanu Mariupolē.
Mihailovs tika aizturēts 2022.gada aprīlī.
Savā pēdējā vārdā Mihailovs savu krimināllietu nosauca par "tikai mazu epizodi milzīgā strīdā, milzīgā konfliktā, kas ilgst jau gadu desmitiem".
Kā sacīja "Ļistok" izdevējs, ceļš uz "briesmīgo situāciju, kurā mēs tagad atrodamies", sākās ar Krimas aneksiju.
Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".