Grib likvidēt atkarību
Atbilstīgi ASV Ģeoloģiskā dienesta datiem 2019. gadā pasaulē tika iegūti 210 tūkstoši tonnu retzemju metālu oksīdu ekvivalenta (par 11%vairāk nekā 2018. gadā), no kuriem 132 tūkstoši tonnu (62,8%) tika iegūti Ķīnā. ASV šajā ziņā atrodas otrajā vietā ar 26 tūkstošiem tonnu, tomēr šeit jāņem vērā, ka ASV iegūtais koncentrāts, pirmkārt, jau tiek vests pārstrādei uz Ķīnu, jo savas retzemju metālu pārstrādes nozares ASV nav, bet, otrkārt, šie apjomi sedz vien nelielu daļu no ASV pieprasījuma.
Rezultātā ASV amatpersonas ne bez iemesla bažījas, ka Ķīna, kura ir pasaulē dominējošā retzemju metālu eksportētāja, saasinoties abu lielvalstu tirdzniecības konfliktam, var pārtraukt retzemju metālu eksportu uz ASV, šādi dodot iespaidīgu triecienu uzreiz vairākām ASV rūpniecības nozarēm. Kā vēsta laikraksts The New York Times, Pentagons (ASV Aizsardzības ministrija), lai novērstu šādu iespēju, šā gada budžetā retzemju metālu ieguves projektiem ASV ir atvēlējis 125 miljonus ASV dolāru ( 106 miljoni eiro), un vēl 160 miljonus atbilstīgiem pētījumiem un izstrādēm ir atvēlējis ASV Enerģētikas departaments (ASV Enerģētikas ministrija). Šā gada jūlijā Pentagons arī piemēroja likumu Par aizsardzības rūpniecību, lai piešķirtu 30 miljonus dolāru Teksasas uzņēmumam Urban Mining Company. Šis uzņēmums, kurā darbojas tikai 25 cilvēki, gatavojas iegūt retzemju metālus no savu laiku nokalpojušas elektronikas. Tāpat ASV šovasar tiek skatīts likumprojekts, atbilstīgi kuram Pentagons laikā līdz 2024. gadam ik gadu piešķirs 50 miljonus dolāru retzemju metālu ieguves projektiem, tāpat paredzēta ievērojamu nodokļu atlaižu piešķiršana šajā jomā strādājošajām kompānijām.
Iespējamās problēmas
Šobrīd Amerikas Savienotajās Valstīs ir tikai viena strādājoša retzemju metālu raktuve, un tā atrodas Kalifornijas pavalstī, bet plānoti ir vēl trīs lieli ieguves projekti – Aļaskā, kā arī Teksasas un Vaiomingas pavalstīs, tāpat ir paredzēta pilna cikla pārstrādes industrijas izveide. Kā atzīst eksperti, visu ieceru īstenošana ASV prasīs vismaz piecus gadus, turklāt ar nosacījumu, ka nozares uzņēmumu būvniecības ceļā nerodas birokrātiski šķēršļi. Par bremzējošo faktoru var kļūt ekoloģiskais aspekts, jo retzemju metālu ieguves process ir videi ārkārtīgi kaitīgs (tā gaitā tiek izmantoti lieli skābes apjomi), tāpat pēc procesa palikušie atkritumi ir radioaktīvi, un tiem nepieciešama īpaša glabāšana vai neitralizēšana. Rezultātā visiem retzemju metālu ieguves projektiem tiek izvirzītas ļoti augstas vides aizsardzības prasības, turklāt ieceres sastopas ar regulāru un plašu vides aizstāvju pretestību. Šo iemeslu dēļ visas ieceres pagaidām atrodas izstrādes stadijā, reāli darbi projektu īstenošanai līdz šim nav sākušies.
Par vēl vienu problēmu var kļūt mūsdienīgu retzemju metālu ieguves tehnoloģiju neesamība. ASV jau ilgstoši nenotiek retzemju metālu ieguve, kas savulaik tika pārtraukta vides aizsardzības apsvērumu dēļ, tāpēc nav tikušas attīstītas arī tehnoloģijas. Uzņēmumi, kas gatavojas nodarboties ar ieguvi un pārstrādi, ir dibināti pavisam nesen, un nav skaidrs, kādas tehnoloģijas ir šo uzņēmumu rīcībā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!