Tūkstošiem cilvēku nedēļas nogalē visā Francijā izgāja ielās, lai godinātu nogalinātā skolotāja piemiņu, aizstāvētu runas brīvību un nosodītu reliģiski motivēto vardarbību. Taču, kā atzīmē eksperti un mediju komentētāji, šī slepkavība ir atkal uzjundījusi debates par runas brīvības savietojamību ar musulmaņu integrāciju Francijas sabiedrībā, kur valsts sekulārisms ir viens no nacionālās identitātes stūrakmeņiem.
Uzņem kā bēgli
1973. gadā dzimušais vēstures, ģeogrāfijas un sabiedrības mācības skolotājs – precējies, piecus gadus veca dēla tēvs – oktobra sākumā atbilstoši Francijas nacionālajai izglītības programmai skolā mācīja kursu par runas brīvību. Diskusiju par šo priekšmetu laikā viņš klasē parādīja satīriskajā žurnālā Charlie Hebdo publicētās karikatūras, kurās attēlots pravietis Muhameds. Pirms tam gan viņš aicināja skolēnus musulmaņus, kurus reliģiskās jūtas varētu aizvainot karikatūru rādīšana, iziet no klases telpas. France24.com vēsta, ka skolotājs šīs karikatūras savās stundās parādījis katru gadu kopš islāmistu sarīkotā asiņainā uzbrukuma Charlie Hebdo 2015. gadā.
Kādas skolnieces tēvs iesniedza sūdzību policijai, ka skolotājs stundā demonstrējis pornogrāfiju – kailu pravieti. Tēvs par to izvērsa kampaņu YouTube un Facebook, identificējot skolotāju un skolas adresi, kā arī aicinot citus vecākus pievienoties viņam cīņā pret skolotāju. Viņš arī mudināja cilvēkus doties uz skolu protestēt. Pēc tēva nākamās sūdzības policijai skolotājs izmeklētājiem pauda neizpratni par to, jo šī tēva meita nemaz nebija klāt stundā, kurā tika rādītas karikatūras.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 21. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!