Pozicionējās kā tilts
Kādreizējā Padomju Savienības satelītvalsts Bulgārija vairāk nekā desmit gadu ir Transatlantiskās kopienas locekle. 2004. gadā bulgāri iestājās NATO, bet 2007. gadā pievienojās ES. Tajā pašā laikā Bulgārija centās pozicionēties kā tilts starp Rietumiem un Krieviju, kas Balkānu valsti uzskata par savu «tradicionālo» ietekmes sfēru.
Pēc tam, kad 2014. gada sākumā Krievija okupēja un nelikumīgi pievienoja sev Ukrainai piederošo Krimu, kas atrodas pārsimt kilometru no Bulgārijas Melnās jūras piekrastes, Sofija pievienojās ES un ASV sankcijām pret Krieviju. Bulgārijas un Krievijas divpusējās attiecības bija sašķobījušās jau agrāk, kad Sofija atteicās turpināt Belenes atomelektrostacijas (AES) būvniecību, kurā bija iesaistīts Krievijas valsts uzņēmums Rosatom. Neraugoties uz projekta pārtraukšanu, Bulgārija 2016. gadā bija spiesta samaksāt Rosatom 620 miljonus eiro par diviem piegādātajiem atomreaktoriem.
Sofijas un Maskavas attiecības vēl vairāk pasliktinājās pēc tam, kad Krievija 2014. gada beigās paziņoja par lēmumu pārtraukt cauruļvada South Stream celtniecību, pret ko pēc Krimas aneksijas aktīvi iestājās ES vadība. Bija paredzēts, ka pa South Stream no Krievijas uz Rietumeiropu piegādātu dabasgāzi. Daļai cauruļvada bija jāstiepjas caur Bulgārijas teritoriju. Vēlāk Krievijas prezidents Vladimirs Putins publiski sūkstījās, ka bulgāriem esot pietrūcis «vīrišķības», lai stātos pretī Briselei un aizstāvētu South Stream projektu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 30. maija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
elementāri
:)
Ass