Par spīti emocijām, kas mutuļojušas sēžu zālē, vienošanos par 750 miljardu eiro lielo fondu Eiropas tautsaimniecības izvešanai no pandēmijas radītās lejupslīdes līdz šim tā arī nav izdevies panākt.
Vakariņu laikā svētdienas vakarā Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, cenšoties pārliecināt tā dēvēto taupīgo četrinieku - Nīderlandi, Zviedriju, Austriju un Dāniju, kam pieslējusies arī Somija, izteicis jaunu kompromisa piedāvājumu par līdzekļu proporcionālo sadali starp aizdevumiem un grantiem.
Viņš ieteicis grantu daļu samazināt no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 400 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 350 miljardus, nevis 250.
Emocionālajā uzrunā vakariņu laikā Mišels atgādinājis dalībvalstu līderiem 200 000 eiropiešus, kuru dzīvības prasījusi pandēmija, un aicinājis viņus sadarboties, lai realizētu "neiespējamo misiju".
"Jautājums ir, vai 27 līderi ir atbildīgi Eiropas tautas priekšā, vai viņi ir spējīgi radīt Eiropā vienotību un savstarpējo uzticību," saskaņā ar aģentūras AFP rīcībā nonākušo protokolu sacījis Mišels. "Vai arī mēs nodemonstrēsim vājas Eiropas seju, ko destabilizē neuzticēšanās."
Tomēr viena no Zviedrijas premjera Stēfana Levēna padomniecēm norādījusi, ka Stokholma ir gatava grantiem atvēlēt ne vairāk kā 350 miljardus, un arī tikai tad, ja tiek ņemti vērā vēl papildu noteikumi, tostarp no dalībvalstīm ES līdzekļu saņemšanai pieprasāma likuma varas ievērošana.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Mišelu uzņēmies vadošo lomu centienos rast kompromisi, nav varējis savaldīt savas emocijas un sitis galdā dūri, tādējādi izrādot savu sašutumu par "taupīgo" stīvēšanos.
Austrijas kancleram Sebastianam Kurcam viņš pārmetis necieņu pret kolēģiem, ko tas izrādījis pametot zāli, lai parunātu pa telefonu, bet Nīderlandes premjerministru Marku Riti Elizejas pils saimnieks pielīdzinājis bijušajam britu premjeram Deividam Kameronam, kura stingrās līnijas ieturēšana ES samitos noslēdzās ar Brexit.
Avoti stāsta, ka "taupītāji" apmaiņā pret piekāpšanos vakariņu laikā pieprasījuši ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā, tādējādi izsaucot vēl lielāku spriedzi.
Rite pieprasa arī veto tiesības, lai varētu kontrolēt līdzekļu piešķiršanu tādām valstīm kā Itālija un Spānija un piespiestu tās īstenot nepieciešamās reformas.
Tikmēr Ungārijas premjers Viktors Orbāns apsūdzējis Riti par personīgu atriebību Budapeštai, brīdinot, ka viņš uzliks veto jebkādiem centieniem ES līdzekļu piešķiršanu saistīt ar politiskām prasībām.