Šādus soļus Eiropas Komisija ierosinājusi pēc tam, kad vakcīnu ražotāji informējuši par aizkavēšanos ar vakcīnu piegādēm, jo dažādu apstākļu dēļ nespējot saražot tik daudz vakcīnu dozu, cik pirms tam bija solījuši, vienojoties par piegādēm ar ES. "ES darīs visu nepieciešamo, lai pasargātu savus pilsoņus un viņu tiesības," pirmdien paziņoja ES veselības komisāre Stella Kirjakides.
Sarunas arī šodien
Viņa tvītoja, ka pirmdien notikušās sarunas ar britu un zviedru vakcīnu ražošanas uzņēmumu AstraZeneca bija neapmierinošas, jo tajās trūka konkrētības un pietiekamu skaidrojumu. "ES ir vienota: vakcīnu ražotājiem ir sociāla atbildība un atbildība par kontraktu izpildi, kas tiem jārespektē. Nākotnē visiem uzņēmumiem, kas ražo vakcīnas pret Covid-19 Eiropas Savienībā, būs laikus jāsniedz informācija par vēlmi eksportēt vakcīnas uz trešajām valstīm," paziņoja komisāre. "Eiropas Savienība atvēlēja finansējumu vakcīnas radīšanai un tās ražošanai un tagad vēlas saņemt kaut ko pretī. Eiropas Savienība vēlas zināt, cik vakcīnas dozu un kur AstraZeneca līdz šim ir saražojusi un, ja tās kādam ir piegādātas, tad kam?" Viņa arī piebilda, ka ES pieprasījusi vakcīnu ražotājiem vakcīnu piegāžu detalizētu plānu un ka nākamās sarunas ar AstraZeneca plānotas šodien, vēsta BBC. AstraZeneca vakcīnas izmantošanu vēl nav apstiprinājis ES zāļu regulators, taču sagaidāms, ka tas varētu notikt jau šo piektdien.
AstraZeneca par paredzamo aizkavēšanos kontraktos ar ES paredzēto vakcīnu piegādē informēja pagājušajā piektdienā, skaidrojot to ar problēmām ražošanas ķēdēs Eiropā, vēstīja AFP. Vēl pirms tam ASV farmācijas uzņēmums Pfizer paziņoja, ka samazinās kopā ar vācu uzņēmumu BioNTech Vācijā un Beļģijā ražoto vakcīnu sākotnējo piegāžu apjomus, jo esot jāveic uzlabojumi rūpnīcā Beļģijā, lai palielinātu ražošanas apjomus jau drīzumā, ziņoja Euractiv.com.
Apdraud plānus
Tas apdraud Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas pirms nedēļas paustās apņemšanās līdz augusta beigām vakcinēt 70% ES pieaugušo iedzīvotāju izpildi. AstraZeneca vienīgi komentējis, ka uzņēmuma ģenerāldirektors Paskāls Sorjo bijis "gandarīts" par sarunām ar U. fon der Leienu un ka "dara visu, lai piegādātu tā vakcīnas miljoniem eiropiešu, cik drīz vien iespējams".
Arī Vācijas veselības ministrs Jenss Špāns intervijā Deutsche Welle paudis viedokli, ka ES jākontrolē vakcīnu piegādes, pieprasot licences vakcīnu eksportam, jo ES ieguldīja simtiem miljonu eiro vakcīnu ražošanas kapacitātes izveidošanai. "Būtu labi, ja uzņēmumiem jāsaņem licence eksportēt vakcīnas, lai mēs varētu kontrolēt, kuras vakcīnas pamet ES pēc tam, kad ir ražotas un iepildītas Eiropā. Tas nav jautājums par to, kurš saņem tās pirmais, bet gan, lai tas būtu godīgi," teica ministrs. ES vakcīnu izveidei un ražošanai bija atvēlējusi 2,7 miljardus eiro.
ES vakcinācijas pret Covid-19 sākumposmā atpaliek gan no ASV, gan Apvienotās Karalistes vakcinēto skaita proporcionāli iedzīvotāju skaitam ziņā. The Guardian ziņo, ka atbilstoši zinātnisko analītiķu uzņēmuma Airfinity datiem Lielbritānijā jau izmantotas 10 vakcīnas devas uz 100 iedzīvotājiem, savukārt ES mazāk nekā divas devas uz 100 iedzīvotājiem. ES pagaidām tiek izmantotas tikai apstiprinātās BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnas. Ungārija ir iegādājusies arī Krievijā ražotās vakcīnas Sputnik V.