Viņa norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāstrādā ar demokrātiski ievēlēto prezidentu, gūstot no šīs sadarbības iespējami lielāko labumu kā Eiropai, tā visai pasaulei. Vaideres ieskatā Trampa politika var nest gan labumu, gan atsevišķos jautājumos attiecības varētu kļūt daudz sarežģītākas.
Eiroparlamentāriete pauda, ka transatlantiskā saite, orientācija uz to, ka ES ciešākās saites ir ar ASV, jāturpina attīstīt un saglabāt, lai gan viņa pieļāva, ka Trampa prezidentūras apstākļos tas ne vienmēr būs vienkārši. Runājot par militāro industriju, pēc Vaideres domām, pirmais Trampa termiņš prezidenta amatā deva pozitīvu grūdienu Eiropas valstīm, ka nevar paļauties tikai uz ASV. NATO dalībvalstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai.
Politiķe cer, ka Tramps šajā ziņā paliks konsekvents un tām valstīm, kuras neatvēlēs aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), uz to arī norādīs. EP deputāte akcentēja, ka Baltijas valstis un Polija aizsardzībai tērē vairāk nekā 3% no IKP, kas palīdzēs attīstīt militāro industriju un stiprināt aizsardzības spējas.
Taujāta par iespējamiem "tarifu kariem" starp ASV un ES, Vaidere sacīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, taču ES ar ASV ir pozitīva tirdzniecības bilance. ES eksports uz ASV pārsniedz ASV eksportu uz ES par aptuveni 30%. EP deputāte sacīja, ka, ja viņa būtu ASV prezidenta vietā, arī viņa meklētu līdzsvaru. Viņa pieļāva, ka Tramps to arī varētu darīt, proti, veidot tādu politiku, lai līdzsvaru sasniegtu.
"Protams, ka mums tas nepatiks. Tas var ļoti negatīvi atsaukties uz Eiropas ekonomiku. Valstis tomēr savā ziņā ir egoistes un disbalanss tiešām ir bijis. Jau tagad ir aprēķini, ka tas īpaši varētu ietekmēt Vācijas ekonomiku, piemēram, autobūvi. Tramps savas pirmās prezidentūras laikā piemēroja tarifus tēraudam un alumīnijam, kuri patlaban vēl īsti nedarbojas," sacīja EP deputāte.
Viņa uzsvēra, ka brīvajā tirdzniecībā tarifi nekad nenāk par labu, taču dažkārt atsevišķu problēmu risināšanai tos var piemērot. Turklāt reizēm zināms protekcionisms dažās valstīs ir vajadzīgs, lai izlīdzinātu maksājumu bilanci, kā arī, lai palīdzētu kādai nozarei attīstīties. Vaidere domā, ka pirmais Trampa prezidentūras laiks varētu būt aktīvs, jo to varētu ietekmēt ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
"Ir jābūt piesardzīgiem, jāinvestē vairāk savā rūpniecībā, sevišķi militārajā. To es gribu uzsvērt desmitkārt. Mēs tagad lielāko daļu ieroču iepērkam no ASV. Protams, amerikāņi mums var pateikt, ka, ja mēs gribam, lai viņi turpina stacionēt/izvietot savu armiju Eiropā, mums jāturpina iepirkt ieročus no ASV. Ja līdz tam nonāks, tas būs jādara, taču mums neviens nevar aizliegt attīstīt savu rūpniecību," sacīja EP deputāte.
Viņa pauda cerību, ka nākošajam ES Aizsardzības komisāram - bijušajam Lietuvas premjeram Andrjum Kubiļum šajā ziņā veiksies labi, jo viņš par to būs atbildīgs.
Vaidere atzina, ka viņu mulsina Eiropas Komisijas (EK) prezidentes Urzulas fon der Leienas piedāvātā jaunās EK struktūra. EP deputātei tas mazliet atgādina padomju laikus un krievu lozungu, ka katrs cilvēks ir atbildīgs par visu, kas beigu beigās skaidri parādīja, ja visi par kaut ko ir atbildīgi, patiesībā atbildīgs nav neviens.
"Daudzu komisāru jomu pārklāšanās dara mani skeptisku, jo, manuprāt, komisāram jāatbild par savu, noteikto sfēru. Kubiļus gadījumā tā tas ir. Viņš atbildēs par drošības sfēru un sadarbosies ar cietiem komisāriem, jo sfēras saskaras. Te ir jārunā par aizsardzību plašākā nozīmē. Tas attiecas gan uz rūpniecību, ārējiem tirgiem un iekšējo tirgu," sacīja Vaidere.
Runājot par tālāko iespējamo ASV atbalstu Ukrainai, politiķe pauda cerību, ka līdzšinējā politika nemainīsies un atbalsts Ukrainai turpināsies. Viņasprāt, tas būtu nepieņemami, ja karu izbeigtu ar to, ka Ukraina zaudē daļu savas teritorijas. Pēc Vaideres domām, tad ir jājautā, kāpēc simtiem tūkstošiem cilvēku ir upurējuši savas dzīvības Ukrainā. Viņa arī uzskata, ka ukraiņi šādu "mieru" nevarētu ne akceptēt, ne arī piedot.
"Rietumvalstīm vajadzētu izšķirīgāk palīdzēt Ukrainai. Ja atsevišķas Rietumvalstis joprojām neļaus Ukrainai izmantot nodotos ieročus pret militārajiem mērķiem Krievijā, kā šo karu izbeigt? Tikai tā - iznīcinot militāros objektus, lai krievi nevarētu uzbrukt," pauda EP deputāte.
Viņasprāt, pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam ir jāizpilda Ukrainai solītais un jānodrošina Ukraina ar vairāku miljardu dolāru paketi. Tāpat viņa uzsvēra, ka ASV nav viena cilvēka diktatūra, kā tas ir Krievijā vai Ķīnā. Vaideres ieskatā, daļa amerikāņu saprot, cik svarīgi demokrātijai kopumā ir atbalstīt Ukrainu un panākt mieru Ukrainā. Savukārt Ukrainas uzvaras gadījumā Trampa prezidentūras laikā viņam vajadzēs parādīt, kā viņš ir gatavs vest miera sarunas.
LETA jau rakstīja, ASV prezidenta amatā ievēlētajamTrampam nav vienota miera plāna Ukrainai, bet viens no apsvērtajiem variantiem ir konflikta iesaldēšana, fiksējot robežas pa faktisko frontes līniju un izveidojot demilitarizētu zonu gandrīz 1300 kilometru garumā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem Trampa komandā.
Ukrainai būs arī jāatliek iestāšanās NATO uz 20 gadiem, pretī tā turpinās saņemt ieročus Krievijas agresijas turpināšanās gadījumā. Kas tieši kontrolēs drošību demilitarizētajā zonā, nav skaidrs.
Laikraksta sarunbiedrs uzsver, ka ASV ir gatavas turpināt speciālistu apmācību, taču nesūtīs savus vīriešus un sievietes uzturēt mieru Ukrainā, un tās arī par to nemaksās. Tā vietā tiek piedāvāts tur nosūtīt Eiropas kontingentu - poļus, vāciešus, britus un francūžus.
Par iespēju izveidot demilitarizētu zonu intervijā septembrī minēja arī tagad viceprezidenta amatā ievēlētais Džei Dī Venss, atgādina laikraksts. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, uzsver laikraksta avoti, norādot, ka izvēli izdarīs pats Tramps.
Iepriekš Trampa komandas plāns bija cits - pārtraukt palīdzību Ukrainai, līdz Kijiva būs piekritusi miera sarunām ar Maskavu, ziņo laikraksts. Iespējams, ka tieši to Tramps bija domājis, solot izbeigt karu 24 stundu laikā vēl pirms savas inaugurācijas 2025.gada janvārī.