Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Otrdiena, 5. novembris
Lote, Šarlote

Neparedzamais nobeigums

Pēdējās dienās mediju virsrakstos ik pa laikam nonākusi Grieķija, atgādinot par šīs valsts visai bēdīgo ekonomisko situāciju un uzjundot bažas par līdzšinējo glābšanas pasākumu zemo efektivitāti. Šobrīd, šķiet, Egejas jūras pērlei izdosies tikt pie trešā starptautisko aizdevēju maksājuma 86 miljardu eiro apmērā, tomēr jaušams nepārprotams mājiens par to, ka tas būs pēdējais. Vai vismaz pēdējais ar Starptautiskā Valūtas fonda dalību. Savukārt Grieķijas Centrālā banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka plānotais ekonomikas pieaugums šobrīd būs mazāks par iepriekš lēsto un varētu sasniegt 1,6% iepriekš plānoto 2,5% vietā.

To, ka valsts parāds līdz 2020. gadam varētu sarukt līdz 120% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas tika prognozēts sākotnēji, aizdodot naudu, acīmredzot vispār varam aizmirst. Pērn tas sasniedza rekordaugstumu – 179% pret valsts IKP. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz valsts lai arī pieticīgo, taču tomēr ekonomisko izaugsmi, parāds to tomēr apsteidz. Nav jau tā, ka helēņi tikai aizņemas un neko negrib atdot. Protams, gan valsts institūciju, gan ierindas grieķu mājsaimniecību finansiālās manieres bijušas visai bezatbildīgas, tomēr ir teiciens, ka «viena pagale nedeg». Nesen runāju ar kādu ekonomikas zinātnieku, kurš izteica viedokli, ka vācu autorūpnieks, lai grieķi brauktu ar viņa auto, ir ieinteresēts vairāk nekā paši grieķi. "Ja viņiem nav naudas, par ko nopirkt, tad aizdosim viņiem to," korporatīvo pieeju raksturoja ekonomists.

Patiesībā Grieķijas un Latvijas liktenis varēja izvērsties visai līdzīgi – korporatīvās peļņas vārdā arī mūsu valsts varēja nonākt daudz lielākās finansiālās nepatikšanās, taču to apturēja vispārēja finanšu krīze, ko pasaule piedzīvoja 2008. gadā. Grieķijas atrašanās eirozonā lētus, taču finanšu ilgtspējas ziņā neadekvātus aizņēmumus ļāva izdarīt daudz ilgāk, tāpēc parādsaistību apjoms ir ievērojami lielāks un sakārtot ekonomiku, lai tā atgrieztos pie augšupejas, ir daudz grūtāk.

Tālākais scenārijs ir visai neparedzams. Izredžu, ka valsts ekonomiskās reformas spēs radīt situāciju, lai tā nostātos pati uz savām kājām, ir maz, un šeit lielākais traucēklis ir līdz šim lielais uzkrātais parādu kalns pret ekonomikas apjomu, kas valstij liedz iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos uz tādiem nosacījumiem, ko varētu dēvēt par finansiālā ziņā ilgtspējīgiem. Lai šajā ziņā  būtu jaušams kāds būtisks progress, apmēram trešā daļa parāda būtu jānoraksta, un tad varbūt valsts finanšu tirgū tiktu uztverta ar līdzīgiem nosacījumiem kā Itālija un Portugāle, kuras pašas šobrīd arī atrodas «paaugstināta riska» zonā.

Top komentāri

Raimonds
R
Eiropas Savienība sevi iznīcinās un iespējams pat izraisīs pilsoņu karu ar šo aizdošanu. Kā teicienā - ja gribi pazaudēt draugu, aizdod tam naudu. Ar aizdošanu nevar atrisināt parādu krīzi, ar aizdošanu krīzi var tikai padziļināt. Grieķi neko nav izdarījuši, bet aizdošana tik turpinās, spriedze arī
sociālisma uzvara
s
Nekas nav darīts, lai sakārtotu ekonomiku, toties notriekti desmitiem miljardu, kas padara talāku aizdošanu neiespējamu. Sociālisms ir ļoti laba iekārta, jo ļauj tērēt nenopelnītu naudu, BET -ko darīt, kad beidzas muļķi, kuri aizdeva naudu sociālistiem?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits