Šolcs sacīja, ka ir "apņēmies" panākt, lai Rietumbalkānu valstis, Moldova, Gruzija un Ukraina pievienotos ES.
Taču, paplašinoties blokam, dalībvalstīm būs jāzaudē veto tiesības, pārejot uz "vairākuma balsošanas" sistēmu, lai nepalēninātu ES lēmumu pieņemšanu, sacīja Šolcs.
"Meklēsim kompromisus kopā. Es varētu iedomāties, piemēram, sākt ar balsu vairākumu jomās, kurās ir īpaši svarīgi, lai mēs runātu vienā balsī - piemēram, sankciju politikā vai jautājumos, kas saistīti ar cilvēktiesībām," viņš teica.
Šolcs piebilda, ka dalībvalstīm nav tikai divas iespējas balsot par vai pret, bet tās var arī pieņemt "konstruktīvu atturēšanos".
Runā Kārļa universitātē Prāgā par savu ES nākotnes redzējumu Šolcs arī uzsvēra, ka Ukrainas karš ir atklājis "Eiropas bruņoto spēku un aizsardzības budžetu nekoordinētu samazināšanos", kas ir jālabo ar "koordinētu izaugsmi".
Tas nozīmēja lielāku sadarbību starp Eiropas uzņēmumiem bruņojuma projektos, kopīgā ražošanā un iepirkumos.
Viņš sacīja, ka Vācija "ļoti ievērojami" pastiprinās savu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī veidos to tā, lai tā varētu būt arī vairogs Eiropas kaimiņiem no Baltijas valstīm līdz Skandināvijai.
Šolcs arī pavēstīja, ka Berlīne jau ir saskaņojusi ar Nīderlandi "darba dalīšanu" par Ukrainas apbruņošanu, aicinot citus sabiedrotos pievienoties koordinācijai.
"Es, piemēram, varu iedomāties, ka Vācija uzņemsies īpašu atbildību attiecībā uz Ukrainas artilērijas un pretgaisa aizsardzības spēju veidošanu," viņš sacīja, solot atbalstu Kijivai "tik ilgi, cik tas nepieciešams".