Kara ar Krievijas atbalstītajiem separātistiem, korupcijas un iekšējo politisko ķīviņu nomocītajā Ukrainā jau pirms britu referenduma ieskanējās bažīgi pieņēmumi, kas notiks, ja ES, kuras svarīgāko problēmu sarakstā pirmajās vietās jau ilgāku laiku ir ekonomikas stagnācija, migrantu krīze un terorisma draudi, būs vēl spiesta koncentrēties uz problēmu gūzmu, ko ar referendumu radījusi viena no dalībvalstīm?
Nogurums no Ukrainas
Aplūkojot medijus pēc Brexit referenduma, jāatzīst, ka bažas vismaz daļēji ir jau piepildījušās. Ukraina faktiski pazudusi no ziņu kanāliem televīzijā. Pirmdienā pēc britu referenduma daudzi tiražēja Vācijas kancleres Angelas Merkeles komentārus par ES nākotni pēc Brexit, pat nepieminot, ka tie izteikti laikā, kad oficiālā vizītē Vācijā atradās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Noskaņu Ukrainā raksturo Christian Science Monitor virsraksts: ES atbalstošajai Ukrainai Brexit nes stindzinoši aukstu vēju. Laikraksta korespondents atzīmē, ka Brexit, visticamāk, pasliktinās valsts iespējas pievienoties ES, kura jau tagad piedzīvo «nogurumu no Ukrainas».
Spilgts atgādinājums, ka daudzi Eiropā noguruši no Kijevas nespējas ieviest solītās reformas, bija populistu noorganizētais referendums Nīderlandē aprīlī, kurā tika nobalsots pret ES asociācijas līguma ar Ukrainu ratifikāciju. Nīderlande ir vienīgā ES valsts, kura šo līgumu nav ratificējusi.
Reuters ziņo, ka Nīderlandes premjerministrs Marks Rite pagājušajā otrdienā ES samitā aicinājis ES līderus atrast risinājumu, kā kliedēt nīderlandiešu vēlētāju bažas par papildu problēmām, ko ES varētu radīt pārāk liela tuvināšanās ar Ukrainu. Viņš gan pats neteica, kāds šis risinājums varētu būt, taču bez tā līgumu ar Ukrainu Nīderlande nevarēšot ratificēt.
Visu Jura Tihonova rakstu lasiet pirmdienas, 4.jūlija, laikrakstā Diena!