Jurists nepiekrita apsūdzībai, prasot tiesai noteikt, ka slimnieku aprūpētājiem ir jāpārtrauc dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšana, ja pacients to vēlējies.Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, 2002.gadā kāda gados veca sieviete pirms nonākšanas komā bija teikusi savai meita, ka nevēlas, lai viņas dzīvība tiek uzturēta mākslīgi. Rakstiska apliecinājuma tam gan nav bijis. Rīkojoties pēc jurista ieteikuma, meita atvienojusi barošanas sistēmu, kas uzturēja viņas māti pie dzīvības. Lai gan vēlāk sistēma atkal pieslēgta, sieviete pēc divām nedēļām nomira.Meita un jurists tika apsūdzēti slepkavības mēģinājumā. Zemāka līmeņa tiesa meitu attaisnoja, bet juristam tika piespriests nosacīts deviņu mēnešu cietumsods.Kā norādījušas Vācijas amatpersonas, tiesas spriedums nesis lielāku skaidrību attiecībā uz neārstējami slimiem pacientiem. Šis lēmums nepadara likumīgu aktīvu palīdzību pašnāvībā jeb aktīvo eitanāziju, par ko Vācijā joprojām var sodīt. Tas attiecas vien uz pasīvo eitanāziju, pārtraucot mākslīgi uzturēt dzīvību, turklāt to var darīt tikai tad, ja pacients ir devis skaidru piekrišanu, ziņo BBC.
Vācijas tiesa lēmusi, ka pasīvā eitanāzija, ja to vēlas pacients, nav krimināli sodāma
Dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanas pārtraukšana nav krimināli sodāma, ja to vēlējusies pati persona, šādu lēmumu piektdien pieņēmusi Vācijas Augstākā tiesa, iezīmējot būtisku pavērsienu eitanāzijas jautājumos. Šāds lēmums attaisno juristu, kurš pērn tika apsūdzēts slepkavības mēģinājumā, iesakot kādai sievietei palīdzēt savai mātei nomirt, vēsta Reuters.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.