Mistral darījums kļuvis arī par pamatu iekšpolitiskiem strīdiem Francijā un Eiropas Savienībā (ES).
Francijas prezidents Fransuā Olands 25. novembrī paziņoja, ka "uz nenoteiktu laiku" atceļ šogad paredzēto pirmā kuģa - Vladivostoka - piegādi Krievijai, jo to neatļaujot pašreizējā situācija Austrumukrainā, kur plašas teritorijas kontrolē bruņoti Maskavas atbalstīti separātisti. 2011. gadā parakstītais līgums 1,2 miljardu eiro vērtībā paredz, ka otrs kuģis, kas nokristīts par Sevastopoli (par godu ostas pilsētai Krievijas anektētajā Krimas pussalā), jāpiegādā nākamgad.
Tūlīt pēc Parīzes lēmuma paziņošanas Maskava brīdināja Franciju par "nopietnām sekām", ja vienošanās netiks pildīta, pat tika izteikts ierosinājums aizliegt franču vīna importu līdz brīdim, kad Krievija saņems kuģus. Tomēr jau pēc dažām dienām Krievija samiernieciski paziņoja, ka pagaidām "pacietīgi nogaidīs" ar sankciju piemērošanu Francijai.
Kremļa galvenā propagandista Dmitrija Kiseļova vadītās informācijas aģentūras Rossija segodņa paspārnē esošais "ziņu" dienests Sputnik aprēķinājis, ko Francija varētu iegādāties par naudu, pārdodot Mistral kuģus, - 300 miljonu bagešu, 1,7 miljonus jaunākā modeļa iPhone telefonu, deviņas tonnas zosu aknu pastētes (foie gras), 90 tūkstošu automašīnu Renault Clio 4, septiņas apmaksātas atvaļinājuma dienas visiem nodarbinātajiem Francijas iedzīvotājiem vai astoņus miljardus kubikmetru Krievijas dabasgāzes, kas ir 93% no dabasgāzes, ko Krievija 2013. gadā piegādāja Francijai.
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā šī gada sākumā Francijas sociālistu valdība Mistral darījuma dēļ bijusi pakļauta spiedienam gan no pārdošanas atbalstītāju (pašu mājās), gan pretinieku (ASV, Vācija, Polija un Baltijas valstis) puses.
Francijas prezidenta Olanda reitings ir rekordzems, tādēļ politiskie pretinieki izmanto Mistral kuģus, lai vēl vairāk "nospiestu uz ceļgaliem" Elizejas pils saimnieku. Viņa priekštecis - konservatīvais Nikolā Sarkozī - kritizējis lēmumu atlikt karakuģu piegādi Krievijai. "Francijai ir jātur vārds un jāpilda vienošanās nosacījumi," eksprezidents, kurš pirms trīs gadiem parakstīja līgumu par Mistral pārdošanu, sacīja laikrakstam Le Figaro. Viņš esot pārsteigts, ka laikā, kad pasauli apdraud radikālā islāma kustība Islāma valsts, Rietumi "rada apstākļus jaunam aukstajam karam".
Franču medijos asi kritizē Eiropas valstis, kuras visskaļāk iestājas pret Mistral pārdošanu Krievijai. "Vācija pieprasa Francijai analizēt darījumus, bet pati ir iestrēgusi enerģētiskajā atkarībā no Krievijas. Kā krievi varētu norēķināties par kuģiem, ja nebūtu eiro, kas iegūti no vāciešiem par gāzi?" rakstā Le Figaro jautā Eiroparlamenta deputāts Filips Žuvēns.
Viņš uzskata, ka liekulīgas ir arī Polija, Somija un Baltijas valstis: "Tās, tāpat kā Vācija, no krieviem pērk gāzi, jo nespēj radīt apstākļus enerģētiskajai neatkarībai. Baltieši un poļi piesauc Eiropas solidaritāti aizsardzībā, bet paši nav iegādājušies nevienu Eiropā ražotu iznīcinātāju."
Visu Ulda Ķezbera rakstu Kremlis izspēlē Mistral kārti lasiet pirmdienas, 1. decembra, laikrakstā Diena!