Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Krievija meklē ekonomiskās izaugsmes modeli

Neraugoties uz Krievijas un Eiropas Savienības (ES) savstarpējām sankcijām un rubļa kursa izmaiņām, šī kaimiņvalsts joprojām ir būtisks eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem.Centrālā statistikas pārvalde uzsver, ka Krievija arī šovasar vērtējama kā mūsu valsts nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnere no visām tā dēvētajām trešajām valstīm un ka, piemēram, jūnijā Krievijas īpatsvars Latvijas kopējā eksportā veidoja 7,9%, bet importā - 7,1%.

Tāpēc arī situācija Krievijas ekonomikā ir būtiska daudziem Latvijas biznesa vides pārstāvjiem.Krievijas Statistikas pārvaldes (Rosstat) aplēses liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,6%, kamēr gada pirmajā ceturksnī IKP kritums bija 1,2%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Savukārt pēc Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas aplēsēm, IKP kritums faktiski apstājies un šā gada otrajā ceturksnī līdzinājās 0,2%, turklāt ar tendenci uzlaboties ceturkšņa beigās. Recesijas pārvarēšanu apliecina vēl virkne citu datu, tajā skaitā bezdeficīta budžets divus mēnešus pēc kārtas - jūnijā un jūlijā. Faktu, ka Krievija gandrīz pārvarējusi pēdējos divdesmit gados ilgāko recesiju, atzīmē arī aģentūra Bloomberg, norādot uz biznesa aktivitāšu kāpumu, pieprasījuma pēc elektroenerģijas pieaugumu, dzelzceļa pārvadājumu apjomu palielināšanos un citām ekonomikas atjaunošanās pazīmēm, kuras, kā uzskata aģentūra, var atjaunot arī investoru interesi par Krieviju.Lai arī gada pirmajos sešos mēnešos Krievijas ekonomika piedzīvojusi kritumu par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākā daļa amatpersonu un ekspertu uzskata, ka Krievija pārvarējusi ekonomisko krīzi un atgriezīsies pie izaugsmes ja ne gada trešajā, tad pavisam noteikti ceturtajā ceturksnī. Tiesa, gada nogalē gaidāmā izaugsmes atjaunošanās nespēs kompensēt pirmajos ceturkšņos piedzīvotos zaudējumos, tāpēc arī 2016.gads Krievijas ekonomikai kopumā būs ar mīnusa zīmi. Atbilstīgi Ekonomiskās attīstības ministrijas prognozēm tie būs mīnus 0,2% no IKP, bet valsts Centrālā banka paredz kritumu 0,3-0,7% no IKP apmērā. Savukārt 2017.gadā atkarībā no naftas cenām un prognozētāju optimisma tiek gaidīta izaugsme 0,5-1,5% apmērā.Gaidāmā recesijas pārvarēšana izraisījusi plašas diskusijas par Krievijas turpmāko ekonomiskās attīstības modeli, kas kļuvušas īpaši aktuālas, ņemot vērā jau septembrī gaidāmās parlamenta - Valsts domes, kā arī 2018.gadā paredzētās prezidenta vēlēšanas, kas gan solās būt formālas. Eksperti uzskata, ka uzreiz pēc parlamenta vēlēšanām Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš de facto apsolījis, ka pēc 2020.gada Krievijas ekonomikas izaugsme būs vidēji 4-5% gadā, var veikt būtiskas izmaiņas kopumā liberālajā Krievijas valdības ekonomiskajā blokā vai pat visā valdībā, ieskaitot premjera nomaiņu. Savukārt pēc 2018.gada ir ticama virknes nepopulāru ekonomisko lēmumu pieņemšana, kurus Putins nevēlas akceptēt pirms vēlēšanām, piemēram, vairāku nodokļu palielināšanu. Tiek arī uzskatīts, ka Krievijas prezidents joprojām nav izdarījis galīgo izvēli par valsts turpmākās ekonomiskās attīstības modeli, kuram jānodrošina solītā izaugsme 4-5% apmērā, un tamdēļ politiķi un ekonomisti izmanto jebkuru iespēju uzsvērt savus redzējumus.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1.septembra, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits