Ķīna šim gadam nosaka ekonomikas izaugsmes mērķi aptuveni 5% apmērā
Ķīna valdība trešdien Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā noteikusi valsts ekonomikas izaugsmes mērķi šim gadam aptuveni 5% apmērā.
Ekonomikas izaugsme
Ķīnas ekonomikai pērn 46 gados otra vājākā izaugsme
Ķīnas ekonomika pērn palielinājās par 3% salīdzinājumā ar 8,1% kāpumu 2021.gadā, tādējādi reģistrēta otra vājākā izaugsme kopš 1976.gada, otrdien ziņo valsts statistikas birojs.
Pēc pandēmijas atgūšanās notiks strauji
Lai gan Baltijas valstu tautsaimniecībā ir vērojamas atšķirīgas nianses, tomēr Covid-19 pandēmijas laiks nav radījis milzīgus kontrastus starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko situāciju. Šāds secinājums izriet no bankas Luminor ekspertu pētījumiem, kurus nesen prezentēja šīs bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Kazāks: Bez investīciju kāpuma arī turpmāk izaugsme būs gausa
Bez investīciju kāpuma arī turpmāk Latvijas izaugsme būs gausa un palielināsies atpalicība gan no Eiropas Savienības (ES), gan kaimiņvalstīm, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusijā Dzīve pēc Covid-19 pandēmijas ar Covid sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
OECD būtiski palielina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien ievērojami palielinājusi pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā Covid-19 vakcīnu pieejamību un vērienīgus ASV valdības īstenotus atbalsta pasākumus, kas būtiski uzlabojuši ekonomikas perspektīvas.
Ķīnas ekonomikai pērn 44 gados vājākā izaugsme
Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn pieaudzis par 2,3%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme kopš 1976.gada, liecina pirmdien publiskotie valsts statistikas biroja dati.
Cerības uz miljardu stutēm. Naudas plūsma vietējo tirgu gan modernizēs, gan atbalstīs Covid-19 krīzē
Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.
Ar cerībām, ka kļūs labāk
Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.
Atgriezties pie izaugsmes. Atgūsimies ar naudas injekcijām un brīvu cilvēku pārvietošanos
Jautājums par to, kādā veidā ekonomiskās izaugsmes gadus varētu nomainīt krīze, vairs nav aktuāls. Šobrīd daudz aktuālāka tēma ir, kādā veidā un kad tautsaimniecība varētu atjaunoties pēc pašreizējās, ar Covid-19 saistītās, krīzes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2009. gada, finanšu krīzi šoreiz ekonomiskās nepatikšanas ir strukturētas citādi.