Šī ir pirmā Lukašenko ārvalstu vizīte kopš 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātu viltošana izsauca Baltkrievijā nepieredzēti plašus masu protestus.
Sarunu dienaskārtībā ir dziļāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija "vienotās valsts" ietvaros, teikts Kremļa izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka paredzēts pārrunāt arī citus jautājumus, piemēram, enerģētiku, savstarpējo tirdzniecību un kultūras projektus.
Pirms vēlēšanām Lukašenko apsūdzēja Maskavu par ekonomiskā spiediena izdarīšanu nolūkā "aprīt" Baltkrieviju, taču tagad viņš par katru cenu cenšas iegūt Putina atbalstu protestu apspiešanai un sava režīma stabilitātes atjaunošanai.
Lai gan Putins bija viens no tiem nedaudzajiem pasaules līderiem, kas apsveicis Lukašenko ar šķietamo uzvaru prezidenta vēlēšanās, viņš vienlaikus atzinis, ka tās nav bijušas "ideālas".
Kamēr Lukašenko gatavojās vizītei pie Kremļa saimnieka, svētdien Minskas ielās atkal izgāja 150 000 cilvēku, pieprasot viņa atkāpšanos un godīgu vēlēšanu sarīkošanu.
Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka svētdienas protesta akciju laikā tikuši aizturēti 774 cilvēki.
Protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā nerimst jau piecas nedēļas.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, paziņojusi, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.
Sašutumu gan Baltkrievijā, gan aiz tās robežām izsaukusi arī vardarbība pret demonstrantiem, režīmam mēģinot protestus apspiest ar spēku.
ANO saņēmusi 450 ziņojumus par aizturēto protestētāju piekaušanu un spīdzināšanu, un ANO Cilvēktiesību padome piektdien paredzējusi šajā jautājumā sarīkot īpašas debates.
ANO cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta pirmdien uzsvērusi, ka visas pret Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestādēm vērstās apsūdzības ir jādokumentē un jāizmeklē, "lai varētu noziedzniekus saukt pie atbildības".
Debates pieprasīja sarīkot ES, un to atbalstīja 25 no 47 padomes dalībvalstīm. Pret to iebilda Venecuēla un Filipīnas, bet 20 valstis balsojumā atturējās.