Rinda pie ieejas, lai tiktu iekšā, kad daži cilvēki būs aizgājuši un atbrīvojuši nedaudz vietas. Kaut kas tāds palicis atmiņā no padomju laikiem, kad kafejnīcu bija patiešām maz, pie to durvīm drūzmējās cilvēki un pirmie tika iekšā tie, kuri pie stikla bija piespieduši trīnīti, piecīti vai pat desmitnieku, ko apsargs, kuru tolaik sauca par šveicaru, labprāt pieņēma – šādā amatā strādājošie cilvēki bija diezgan turīgi. Tagad kafejnīcu, bāru, krogu, restorānu un klubu ir daudz, bet Piens pēc atvēršanas pirms astoņiem gadiem kļuva par tādu kulta vietu, ka atkal bija jāstāv rindā. Darbojās arī tā sauktais face control – visi nemaz arī pēc rindas izstāvēšanas tur netika ielaisti.
Mūsdienās ar banknoti šādas domstarpības neatrisināsi, un telpās nevarēja iekļūt nevēlams cilvēks, kurš ir, piemēram, negatīvi noskaņots gan pret citiem apmeklētājiem, gan bārmeņiem un dīdžeju, kurš, viņaprāt, atskaņo pavisam nepareizu mūziku.
Tad līdzās tika atvērts krogs ar nosaukumu Kefīrs, kur nāca citāda publika, un ir dzirdēts, ka cilvēku neielaida Pienā tieši tāpēc, ka viņš tikko bija iznācis no Kefīra. "Tik strikti nebija, bet, ja iznāci no Kefīra pilnīgā toņķī, tad varēja arī neielaist. Kefīra koncepts jau sākotnēji bija tāds – paņemt tos, kas pie mums netiek, bet to konfliktu viņi paši uzpūta PR dēļ. Tagad mums ar Nemieru ir daudz jēdzīgākas kaimiņu attiecības," stāsta Mārtiņš Mielavs (35), viens no trim Piena saimniekiem.
Viņš atzīst, ka trīs ir tāds riskants skaitlis, un, lai neiznāktu konflikts, kad visi mēģina izpausties vienā jomā, kolēģu pārziņā vairāk ir restorāna un bāra daļa, bet Mārtiņš uzņēmies un dziļāk aizgājis pasākumu rīkošanas jomā. Tur dekorācijas var būt daudz mainīgākas nekā kafejnīcā, kaut arī agrāk par festivāla organizēšanu neesot pat domājis – šāda fakta jeb pienākuma priekšā viņu nolikusi situācija – Piena lokācija un pagalms, kur grēks kaut ko tādu nerīko. "Neviens jau neko jaunu neizdomā – viss paliek tāds pats, bet var domāt, kā to pagriezt tajos apstākļos, kādi tie jau ir. Viss notiek bez biznesa plāna. Tāpat kā kvartāla attīstība bija haotiska. Radās Piens un pēc tam viss pārējais ap to. VEF un Sporta ielas radošie kvartāli tiek veidoti mehāniski jau kā bizness, un tagad ir interesanti paskatīties, kā tie tur attīstīsies."
Intensīvi un strauji
Laika gaitā darbu apjomam augot, trīs Piena saimnieki vairs nemaisoties cits cita lietās. "Paldies dievam, kaut gan mums brīžiem ir gājis visādi, esam iztikuši bez skaļiem skandāliem un "uzmetieniem", un tagad attiecības ir nostabilizējušās. Nekas vēl nav beidzies, bet būs patīkami atskatīties uz notikušo," stāsta Mārtiņš un īsi piemin Latvijas patukšošanos, jauniešiem "aiztinoties" no valsts. To sāpīgi jūt arī viņa bizness. Tomēr šo tēmu viņš neturpina, lai nesāktos sūdzēšanās, ko piekopj daudzi citi. Ierosinu par visu piedzīvoto uzrakstīt grāmatu. Mārtiņš saka, ka daudz ko vairs neatceroties, jo notikumi bijuši diezgan intensīvi un strauji. Reizēm, tīrīdams māju, atrodot kādu bildi ar sevi vietā, kuru neatceroties, kopā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tādos brīžos sajūta esot tāda diezgan bailīga...
Mārtiņš ir pazīstamā mūziķa, savulaik arī klubu un radio dīdžeja Ainara Mielava dēls. Savu vecāku – mākslinieku – gaitas viņš gan neturpina. Ainars studējis Mākslas akadēmijā dizaina grafikas nodaļā, kādu laiku nopietni aizrāvies ar gleznošanu, bet ar diskotēku spēlēšanu nonācis līdz muzicēšanai. Mamma Iveta pēc Mākslas akadēmijas beigšanas desmit gadu zīmējusi multfilmas pie Rozes Stiebras un Anša Bērziņa. Sākumā Rīgas kinostudijā, vēlāk studijā Dauka. "Šodien, to atceroties, secinu, ka tas bija brīnišķīgs laiks, jo Roze un Ansis bija izveidojuši savu autonomo pasauli, kas labi pasargāja no daudzām padomju laika nejēdzībām. Arī Mārtiņam vajadzētu atcerēties savu agrīno bērnību zaķīšu/kaķīšu aizsegā," saka Iveta Mielava. Taču abi nu jau pasen šķīrušies vecāki nodarbojušies un joprojām nodarbojas arī ar mūzikas izdošanu un pārdošanu – Vecrīgā ir divi mūzikas veikali Upe, un ar labas mūzikas popularizēšanu aizraujas arī Mārtiņš savā Pienā un ikgadējos svētkos.
Kartupeļi kosmosā
Piena virtuve joprojām nodrošina uzkodas un dzērienus dažādās ballēs un prezentācijās, kas notiek ārpus tā teritorijas. Mārtiņa komanda uzņem arī filmas – studijai, protams, ir nosaukums Piena filma. Uzfilmēts esot daudz, un pats biju liecinieks, kā septiņi operatori 2013. gadā filmēja Kārļa Kazāka koncertu Gultnes Nacionālajā teātrī, kas netika tiražēts diskos, lai tos pārdotu un nopelnītu, bet izlikts un joprojām skatāms bez maksas internetā. Pašlaik režisors Roberts Kuļenko montē kārtējo īsfilmu, kas būs gatava uz Piena svētkiem, kam šogad būs kosmosa tēma. Tā parādīsies gan pasākuma scenogrāfijā, ko veido Atis Jākobsons jau visas vasaras garumā, gan filmā, kuras saturu Mārtiņš pagaidām negrib izpaust, lai nenozagtu pārsteigumu, to pirmoreiz skatoties, – tas būšot latviešu pirmais mēģinājums kosmosa kino žanrā. Pagaidām zināms, ka nosaukums ir Laura un Vineta – abas Latvijā populārās kartupeļu šķirnes. Paša festivāla nosaukums ir Far From Space (Tālu no kosmosa). "Ir vieglāk kaut kādā kontekstā taisīt festivālu, ja ir kāda tēma, un šī ir diezgan pateicīga," saka Mārtiņš, norādot, ka šī tēma jau kādu laiku virmo gaisā – tai pieskāries gan gleznotājs Miķelis Fišers, gan Sniedze Prauliņa mūzikā, un kosmosā lidojoša astaina ķermeņa vārdā nosaukts arī nesen otro reizi Daugavgrīvas cietoksnī aizvadītais festivāls Komēta. Tā rīkotāja Dāvja Kaņepes Kultūras centra aktivitātes Mārtiņš respektē, pat apbrīno kā unikālas un priecājas, ka par lielāko Piena konkurentu publikas piesaistīšanā pirms dažiem gadiem kļuvusi tāda radoši brīva un savu kontingentu noturēt spējīga vieta kā Kaņepes Kultūras centrs.
Piena svētkos skanēs Imanta Kalniņa dziesmas jaunās Jāņa Šipkēvica jeb Shipsea versijās. Šī ideja radusies, iedvesmojoties no Mārtiņa tēva un Kalniņa kopīgā 1997. gada albuma Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet. "Aizbraucām kopā ar Jānīti pie Kalniņa uz Liepāju, izstāstījām to domu, viņš atlasīja dziesmas un Jānītis aranžēja. Apciemojām Imantu jau divas reizes – bija sajūta, ka viņš ir tāds Liepājas karalis," smejas Mārtiņš. Līdzās Šipkēvicam īpaši sapulcināto ansambli veidos Alise Joste, Evija Vēbere, Iļja Lagutenko, Ksenija Zaķe, Lenarts Haindelss, Lorete Medne, Matīss Čudars, Miķelis Putniņš, Rūdolfs Dankfelds, Vladislavs Nastavševs un Zelma Jēgere. Muzikālo Piena svētku programmu papildinās grupas 100 baltas dvēseles, Ezeri, hiphopa mākslinieks Ansis un Jāņa Ozoliņa koncerts Filips Glāss. Etīdes klavierēm. Līdzās mūzikai festivālā būs skatāmas arī vairākas teātra izrādes – Kaka un pavasaris, Bruņinieks, kuram sāpēja zobi un Zvērīga mīla, uzstāsies arī divas laikmetīgā cirka trupas – Cink Cink Cirk (Čehija, Dānija, Nīderlande) un Galapiat Cirque/BOI (Francija).
Visu rakstu lasiet 21.jūnija žurnālā SestDiena!