Pienāk augusta beigas, un izrādās… jāsaka paldies, ka, piemēram sabiedriskajiem medijiem vispār tiek saglabāta budžeta bāze, kas faktiski nozīmē samazinājumu, īpaši Latvijas Radio gadījumā. LTV stāvoklis labāks, bet cita bēda - grūti saprast, kāpēc, bet nav nokārtotas saistības par uzņēmuma 2013. gada peļņu aptuveni 1,3 miljonu eiro apjomā. Sasprindzināta budžeta plānošanas apstākļos nevar būt garantijas, ka naudu tiešām atstās uzņēmuma rīcībā. Avoti informē, ka LTV būtu gatava pat tiesāties, ja naudu tiešām pielems skaitīt valsts budžetā. Jautājums izšķiršoties tuvākajās nedēļās.
Šī materiāla gatavošanas laikā pienāk cerīga ziņa. Vismaz nedaudz naudas izdodas saglabāt, kas nozīmē LTV Briseles korespondenta darba turpināšanu un vairāku labu Latvijas Radio raidījumu saglabāšanu.
Tas arī gandrīz viss. Varētu teikt - gadiem ejot, nekas nav mainījies. Izņemot vienu. Mainījusies ir distance starp iecerēm un realitāti. Tā kļuvusi ievērojami platāka. Iepriekš minētie lielie projekti nolikti pavisam tālā plauktā. Iztērēts milzīgs enerģijas un naudas apjoms, pārliecinošās balsis apklusušas un - būtībā arī pazudušas, ja domājam jau bijušos NEPLP pārstāvjus Aināru Dimantu un Gintu Grūbi. Ir pat dīvaini klausīties Finanšu ministrijas valsts sekretāri… nē, ne par to, ka naudas nav, bet par to, ka valdībā mediju lielie projekti nav skatīti vispār. Savukārt vienīgais skatītais - par sabiedrisko mediju apvienošanu, netiek pat pieminēts.
Mediju politikas veidošanā pēdējā gadā dominējušas teorētiski pareizas akadēmiskas frāzes juceklī ar skaļu valsts drošības piesaukšanu vietā un nevietā. Par rutīnas darbu un atbalsta meklēšanu koalīcijā īpaši neviens nav domājis. Vai domājis pa savam - politiķi tur nekā nesaprot, viņiem jāklausa, ko zinātāji saka. Un, metot roku pie cepures, jāizpilda. Nenotiek tā pie mums lietas! Rezultātā - esam priecīgi par LTV korespondentu Briselē, Latvijas Radio saglabātajiem raidījumiem Kolna sāta un XXI gadsimta latvietis… un gandrīz viss.
Kas notiks tālāk? Ļoti vienkārši. Patriotisma stiprināšanai par Aizsardzības ministrijas naudu tiks pasūtīta kāda filma, bet Radio, iespējams, stāstīs stāstus par NATO valstu armiju vēsturi. Vēl arī kāds projekts, kurš «tapis sadarbībā ar Iekšlietu ministriju» par veiksmīgu dažāda kalibra burlaku ķeršanu.
Var arī citādi. Bet tāda varēšana jāpierāda ar ikdienas darbu, pārliecināšanu un brīžiem apnicīgām sarunām. Ne tikai reizi mēnesī izbļaustoties TV ekrānos un reizi dienā - sociālajos tīklos.