Gadiem atlikta ideja
Briseles varas gaiteņos jau vairākus gadus cirkulējis ierosinājums ES dalībvalstīs marķēt produktus, kas radīti Izraēlas valdības izveidotajās ebreju apmetnēs teritorijās, kuras Izraēla atņēma kaimiņos esošajām arābu valstīm pēc 1967. gada jūnijā notikušā Sešu dienu kara. ES uzskata, ka arvien jaunu ebreju apmetņu celtniecība Austrumjeruzalemē un Rietumkrastā apdraud Tuvo Austrumu miera procesu, kas jau gadu ir iesaldēts, un palestīniešu valsts izveidi.
Atsevišķas ES dalībvalstis ik pa laikam ir mēģinājušas panākt ieceres par marķējuma iedzīvināšanu, bet dažādu iemeslu dēļ process nevirzījās. Piemēram, 2013. gadā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs aicināja ES atlikt marķējuma ierosinājuma īstenošanu, jo viņš centās restartēt Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes miera sarunas. Izraēla 2014. gada aprīlī izstājās no sarunām.
Šā gada sākumā 16 ES dalībvalstu, tostarp Francijas, Lielbritānijas un Itālijas, ārlietu ministri parakstīja vēstuli ES ārlietu vadītājai Federikai Mogerīni. Tajā augstā amatpersona tika aicināta paātrināt marķējuma ieviešanu.
«Izraēlas nelikumīgo apmetņu tālāka paplašināšanās okupētajās palestīniešu teritorijās un citās teritorijās, kuras Izraēla ir okupējusi kopš 1967. gada, apdraud taisnīga un galēja miera līguma izredzes,» bija teikts vēstulē, ko noplūdināja Izraēlas laikraksts Haaretz. «Eiropas patērētājiem ir jābūt pārliecinātiem par to preču izcelsmi, kuras viņi patērē.»
Izskanējušas spekulācijas, ka vēstules iniciators bijis Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss. Beļģijas valdība jau pagājušajā gadā rekomendēja lielveikalu ķēdēm marķēt lauksaimniecības produktus, kas nākuši no ebreju apmetnēm Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Golānas augstienēs.
Septembra sākumā Eiropas Parlaments atbalstīja rezolūciju, kas ierosina marķēt produktus, kuri ir ražoti ebreju apmetnēs Izraēlas okupētajās teritorijās. F. Mogerīni paziņojusi, ka Eiropas Komisija tuvākajā laikā pabeigšot darbu pie marķējuma jautājuma juridiskajām un tehniskajām vadlīnijām. Kāda vārdā neminēta ES amatpersona Izraēlas armijas radio sacījusi, ka ebreju apmetnēs radīto produktu marķēšana varētu sākties oktobrī.
Vēl viens šķērslis mieram
Izraēlas premjers B. Netanjahu iespējamo ebreju apmetnēs tapušo ražojumu marķēšanu salīdzinājis ar laiku, kad nacisti lika Vācijas ebrejiem pie apģērba nēsāt dzeltenu zvaigzni. «Mēs atceramies vēsturi un atceramies, kas notika, kad Eiropā tika marķēti ebreju radītie produkti,» norādījis B. Netanjahu. Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins brīdinājis ES Padomes prezidentu Donaldu Tusku, ka produktu marķēšana būšot vēl viens šķērslis mieram Tuvajos Austrumos.
Izraēlas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Emanuels Nahšons preču marķēšanu nodēvējis par «diskriminējošu un pēc boikota smirdošu». «Eiropas izturēšanās pret Izraēlu ir svētulīgi liekulīga, ņemot vērā, ka tā neapsver līdzīgus risinājumus attiecībā uz [Turcijas okupēto] Ziemeļkipru un [Marokas okupēto] Rietumsahāru,» sacījis E. Nahšons. Viņa apgalvojums gan nav precīzs, jo ES ir aizliegts importēt preces no Ziemeļkipras.
Arī Izraēlas ārlietu ministra vietniece Cipi Hotovelija uzskata, ka ES patiesais mērķis, marķējot ebreju apmetnēs ražotos produktus, ir boikotēt Izraēlu. «Tā vienkārši ir rupja Izraēlas diskvalifikācija,» viņa sacīja intervijā izdevumam Times of Israel.