Plašas un vērienīgas izstādes ir jāprot skatīties. Ja izskriesi cauri, tad tā arī paliks - «patīk vai nepatīk» līmenī. Ja pratīsi atrast noskaņu, kļūsi bagātāks. Rīgas mākslas telpā līdz 23. augustam atvērtā izstāde Latviskās dvēseles raksti jāapskata, lai pašizglītotos. Latvijas Nacionālā kultūras centra lietišķās mākslas eksperte, projekta vadītāja Linda Rubena stāsta par koncepciju: «Tā ir versija par latvisko pasaules uzbūvi, laiku, telpu un latvieša vietu tajā.»
Ekspozīcijas centrā ir ugunskurs, kas simbolizē pasaules sprādzienu, un degošs akmens, kura liesma kļūst lielāka, jo cilvēks pieliek tai savu enerģiju, domu un roku. Pie ugunskura skan klusa dziesma kā veltījums pirmajiem baltiem, kuri atnākuši uz mūsu zemi. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu rakstu un ornamentu nozīmi un kopsakarības. «Ornaments mūsdienās dzīvo ne tikai priekšmetos - tas ir arī dejas zīmējumā uz skatuves,» stāsta L. Rubena.
Izstādes otra tēma - tautastērps. «Eksponēti 26 tērpi no tautastērpu centra Senā klēts, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem: fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti. Pirmo reizi apskatāms Stāmerienas villaines atdarinājums ar 37 ugunskrustiem, Daugavas lībiešu tērpa atdarinājums,» uzskaita L. Rubena. Tērpu grupu dalījumam četrās daļās ir simboliska nozīme - četras debespuses, četri gadalaiki, četri dzīves cikli (piedzimšana, iesvētības, kāzas, nāve) -, ievērots arī etnogrāfisko reģionu dalījums. Starp interesantākajiem izstādes eksponātiem L. Rubena min arī pēc Valda Celma metiem Anitas Celmas austos Līvmaņu dzimtas gobelēnus. Tie ir astoņiem gada cikliem veidotie «karogi», ko Jāņos, Meteņos un citās gadskārtās ceļ goda vietā.
Šī gada martā un aprīlī izstāde bija skatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, maijā un jūnijā - Latvijas kultūras dienu programmā Neiminsteres abatijā Luksemburgā, kur to kopā apmeklējuši 3000 interesentu. Visi teksti, kas lasāmi izstādē, ir tulkoti angļu, vācu un franču valodā. «Izstāde ir pirmais mēģinājums apvienot Dziesmu un deju svētkus un tautastērpus,» rezumē L. Rubena. «Pasaulē interese par etnogrāfiskajiem materiāliem radās XIX gs. otrajā pusē, tagad tā ir modes lieta.» L. Rubena bažījas, ka latvju zīmes patlaban tiek pārāk ekspluatētas, interese ir pārsātināta un pārprasta to lietošana. «Man bail, ka zīmju vērtība tiek devalvēta, jo dažbrīd zūd mēra izjūta to izmantošanā.» Varbūt tieši tāpēc jāmeklē ceļš pie saknēm? Viens no variantiem - skatījums izstādē. «Mūsu arheoloģiskās rotas pētniekiem tik īpašas liekas tāpēc, ka tās uzsūc sevī pasaules kultūru dažādību, tiek pārveidotas un radītas īpašas. Latvietim nav raksturīgi taisīt copy-paste,» domā L. Rubena.