Latvijā mums ir paveicies piedzīvot visus četrus gadalaikus. Tik atšķirīgus, unikālus un iespējas dodošus. Ziemas laikapstākļu noturība gadu no gada atšķiras, tomēr ir pietiekami lielas cerības 2025. gada janvārī un februārī sagaidīt ilglaicīgāku ziemu, kas dotu izdevību izbaudīt aizraujošu sportisko aktivitāti – sākt slēpot. Tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju ik ziemu jau slēpo, vai jūs arī esat to skaitā? Vēl ne? Nekas, Sporta Avīze šoreiz aizvedīs jūs ceļojumā, lai tā noslēgumā jūs pateiktu jā slēpošanai, aktīvākai un pilnasinīgākai dzīvei, labākai pašsajūtai un veselībai, kas atmaksāsies nākotnē. Vai esat gatavi? Laižam!
Galvenais – spēja noturēt līdzsvaru
"Šobrīd redzu, ka aizvien vairāk distanču slēpošanu kā fizisku aktivitāti izvēlas jaunās ģimenes, kā arī pirmspensijas vecuma cilvēki. Lai palielinātos distanču slēpošanas kustības masveidība, uzskatu, ka visam būtu jāsākas ar bērniem, ar skolām.Tāpat būtiski, lai vecāki atbalstītu šādu brīvā laika pavadīšanas veidu, jo kādam bērns uz trasi arī jāaizved," stāsta aktīva dzīvesveida entuziasts un sporta inventāra eksperts MySport veikalā Rīgā Gatis Svētiņš. Cilvēkiem patīk atrasties dabā – tur var slēpot, iet pārgājienā. Distanču slēpošana tiek uzskatīta par sporta veidu, kur visvairāk izdalās endorfīns. Iztēlosimies idilli, kad ārā ir ne pārāk auksts, -4 grādi, vakar snidzis, spīd saule, egļu un priežu zari pilni ar sniegu, kaut kur netālu redzamas svaigas dzīvnieku pēdas sniegā, savukārt tu pats mežā ievelc pirmo sliedi uz kādas nelielas takas. Tas rada labu pēcgaršu. Skābeklis, kas ikdienā telpās mums stipri pietrūkst, tiek gūts brīvā dabā.
"Distanču slēpošanas popularitātes uzplaukums bija 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā, kad sporta zālēs nedrīkstēja ieiet, ceļot arī nevarēja, jo robežas bija ciet. Cilvēki meklēja iespējas gūt emocijas uz vietas," stāsta slēpošanas instruktors Siguldā Raivis Zīmelis, kuru sporta līdzjutēji atceras kā ilggadēju Latvijas biatlona izlases dalībnieku. "Manuprāt, tautas slēpošanā galvenā ir vēlme to darīt, spēja rast motivāciju uzvilkt slēpes un mācīties ko jaunu. Galvenais ir nepadoties pēc pirmā treniņa. Pēc pieredzes varu teikt, ka aptuveni pēc četriem treniņiem slēpotājs iesācējs jau gūst pozitīvu rezultātu. Distanču slēpošanas atslēga ir līdzsvara noturēšanā uz vienas kājas, īpaši izaicinoši ir apgūt līdzsvara noturēšanu kustībā."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!