Šobrīd viņai ir ap 1000 pacientu. Tas esot maz, jo Kalnciemā bijis pat 2000-2500 cilvēku un pierasts pie strauja dienas ritma. Tagad var savā ziņā ievilkt elpu, bet tas nenozīmē, ka darbs ir vieglāks. Te ģimenes ārstam ir jābūt arī ķirurgam, māsai, terapeitam, kardiologam, pulmonologam, un Irita ir pārliecināta, ka kaut kad nāksies pieņemt arī dzemdības. Lai kur viņa strādātu, veiksme savā ziņā gājusi pa priekšu un nav bijis jāsaskaras ar grūtībām, kādas ir citiem jaunajiem speciālistiem. Tas gan ļauj viņai apzināties, cik svarīgs ir valsts atbalsts, lai ģimenes ārsta praksi izveidotu. Šobrīd ir virkne tukšu prakšu, un nākotnē ģimenes ārstu trūks aizvien vairāk.
Milzīgas kredītsaistības
Irita Dienai stāsta, ka jauno ģimenes ārstu situācija ir skarba. Pēc rezidentūras beigām, visticamāk, jauniešiem lielu iekrājumu nav un arī viņu ģimenes bieži palīdzēt nevar. Līdz ar to cilvēkam, kurš vēl nezina, vai būs iespēja veiksmīgi strādāt, ir jādomā par ievērojamiem kredītiem, lai izremontētu praksi un iegādātos nepieciešamās tehnoloģijas.
Ar prakses iekārtošanu stāsts jaunajam ārstam nebeidzas - jādomā gan par dzīvesvietu, īpaši tad, ja izvēle ir braukt strādāt uz citu pašvaldību, gan nepieciešams transports, lai spētu, piemēram, lauku reģionā doties mājas vizītēs. «Manuprāt, tas ir drūmāk, nekā jebkurš ministrs spēj iedomāties,» saka ģimenes ārste.
Iritai savā ziņā paveicās. Pārgaujas novadā prakse izremontēta par pašvaldības līdzekļiem - aptuveni 40 000 eiro. Pašai šādas summas nebūtu. Turklāt runa nav tikai par vēlmi strādāt telpā ar skaistām sienām - praksei jāatbilst virknei Ministru kabineta noteikumu, tajā skaitā jābūt pieejamai cilvēkiem ratiņkrēslā.
Bez lieliem kredītiem Irita iztika arī iepriekšējā darba vietā. 2007. gadā, kad viņa aizbraukusi strādāt uz Kalnciemu, vēl pēdējo gadu bijis atbalsts no valsts. Nacionālais veselības dienests piešķīris finansējumu prakses remontam un telpu aprīkojumam. Prasība gan bijusi pēc tam vismaz piecus gadus šajā praksē strādāt. Turpmākajos gados šāda palīdzība pārtraukta. Te Irita pauž neizpratni - kurš jaunais students riskēs ņemt lielus kredītus, nebūdams pārliecināts, vai spēs tur iestrādāties? Darbs var patikt, bet nav garantijas, ka veidosies kontakts ar pacientiem.
Pēc ārstes domām, daudz ir atkarīgs arī no katras pašvaldības un tās attieksmes. Pirms darba uzsākšanas Kalnciemā viņai pašvaldības vadība zvanījusi un piedāvājusi arī dzīvošanas iespējas - divistabu vai trīsistabu dzīvokli. Irita atzīmē - var redzēt, ka pašvaldība ģimenes ārstu gaidīja. Arī Pārgaujas novadā Irita interesējusies par dzīvošanas iespējām, bet te atbildēts, ka ir tikai viens vienistabas dzīvoklis un vairāk lai neko neprasa. Tur viņa šobrīd dzīvo ar meitu. «Te ir runa par to, kāda ir katras pašvaldības attieksme, sagaidot jaunu speciālistu,» stāsta sieviete un piebilst, ka šobrīd viņai gribētos mukt atpakaļ uz Kalnciemu. Viņai zināms, ka jaunie speciālisti nereti aiziet strādāt farmācijas jomā, jo lielās kredītsaistības uzņemties negrib. Turklāt neesot nekas slikts, ka arī jauniem cilvēkiem ir ambīcijas, piemetina Irita.
Situācija skarba
Tukšas prakses vietas šobrīd Latvijā nav nekas neparasts. Kā Dienai stāsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā (LĢĀA), patlaban ir 11 brīvu vietu: ne tikai Gulbenes novada Rankas pagastā, bet arī divas vietas Gulbenes pilsētā, trīs Alūksnē, divas Madonā un Valmierā, kā arī jauna vieta Salaspilī. Pēc ģimenes ārstu sniegtās informācijas viskritiskākā situācija ir izveidojusies Alūksnes novadā, kur uz 17 400 iedzīvotājiem palikuši astoņi ģimenes ārsti, un Gulbenes novadā, kur uz 23 000 iedzīvotāju ir 11 ģimenes ārstu. Katrā no šiem novadiem ir pa trīs ģimenes ārstiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, bet pārējie nav jaunāki par 40 gadiem. Realitātē tas nozīmē, ka ārstiem ik dienas nākas atteikt reģistrāciju jauniem pacientiem, jo prakses jau ir pārpildītas, bet lielās slodzes dēļ nav iespējams nodrošināt savlaicīgus pierakstus, mājas vizītes un izpildīt kvalitātes kritērijus. Tāpat nav laika arī atvaļinājumiem.
Arī skatoties nākotnes prognozes, aina nav iepriecinoša. LĢĀA apkopotā informācija liecina, ka ik gadu vidēji būs nepieciešami aptuveni 44 ģimenes ārsti bez jau trūkstošajiem 11. Tajā pašā laikā, pretēji asociācijas ieteikumiem, gan šim, gan nākamajam gadam ir apstiprināts samazināts rezidentūras vietu skaits ģimenes medicīnā - 24 vietas. To asociācija lūdz steidzami mainīt. LĢĀA prezidente Sarmīte Veide Dienai gan atzīmē, kas tas ir tikai daļējs problēmas risinājums. Pati sistēma šobrīd ir tāda, kas mudina ārstus būtībā no nozares bēgt prom. Trūkstot arī ģimenes ārstu, kas strādātu Rīgā, jo jaunie speciālisti nejūtas droši. Pēc S. Veides domām, tomēr ir jāatjauno valsts atbalsts jauno prakšu iekārtošanai, bet vienlaikus jāsakārto likumdošana, lai ārsts varētu mierīgi strādāt.
Veselības ministrijā ģimenes ārstu viedoklis ir uzklausīts, bet, vai tiks ņemts vērā, ministrijā atbildēt nevar. Noprotams, ka šobrīd ir svarīgi saprast, kas būs jaunais veselības ministrs un kāda būs tā nostāja. Šī amata kandidāte Anda Čakša gan izteikusies, ka ģimenes ārstu institūcijas stiprināšana būs viena no viņas prioritātēm. Pagaidām gan izskanējušas tikai vispārīgas frāzes.