Šo sistēmu ES izveidoja 2003. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm izpildīt prasības par emisiju apjoma samazināšanu, kuras nosaka Kioto protokols. ETS darbību reglamentē vairāki ES tiesību akti. Tās būtība - nodrošināt emisiju samazināšanu izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā. ETS dalībniekiem tiek noteikti pieļaujamie emisiju daudzumi un izveidots emisijas kvotu tirgus. Viena emisijas kvota apzīmē vienu tonnu SEG emisiju. Daļa kvotu tiek piešķirta uzņēmumiem bez maksas, bet daļa uzņēmumiem kļūst pieejama ar ES dalībvalstu organizētu kvotu izsoļu starpniecību. Tiem uzņēmumiem, kas investē savās tehnoloģijās un energoefektivitātē un tādējādi samazina emisijas, piešķirtās bezmaksas kvotas paliek pāri, un tie tās var pārdot, tādējādi atpelnot savas investīcijas.
Kā tiek noteikts kvotu apjoms?
ETS ir iedalīta periodos. Pašlaik mēs esam trešajā periodā, kas ilgs līdz 2020. gadam. Katram tirdzniecības periodam ir noteikts atsevišķs kopējais emisijas kvotu apjoms, kas tālāk sadalīts pa gadiem. 2015. gadā tirgū nonāk kopumā 2 007 773 364 kvotas, izsolēs tiek piedāvātas kopumā 632 725 500 kvotu. Izsoles ir starptautiskas, un tajās var piedalīties visi uzņēmumi, kas to vēlas. Latvija izsola aptuveni 0,3% no kopējā dalībvalstu izsolāmo kvotu apjoma.
Vai uzņēmumiem bez maksas piešķiramās kvotas arī ir sadalītas pa dalībvalstīm?
Jā, piemēram, 2014. gadā Latvijas uzņēmumiem bez maksas tika piešķirta 2 418 351 kvota.
Kuri ir tie mūsu uzņēmumi, kuriem piešķirtas kvotas bez maksas?
Šogad bezmaksas kvotas ir piešķirtas 44 uzņēmumiem. Lielākie saņēmēji ir a/s Latvenergo, SIA Cemex un SIA KRONOSPAN Riga. Nesenā pagātnē arī uzņēmums Liepājas metalurgs.
Bezmaksas kvotas tiek piešķirtas jebkuras nozares uzņēmumiem?
Nē, ES ir izstrādāti noteikumi, kurām nozarēm un kādos gadījumos tas tiek nodrošināts. Bezmaksas kvotu piešķiršanas mērķis galvenokārt ir novērst oglekļa pārvirzi - uzņēmumu pārvietošanos uz citurieni emisijas kvotu pirkšanas radīta ražošanas izmaksu pieauguma dēļ. Jāpiebilst gan, ka sistēma attiecas nevis uz komersantiem, bet uz to lietotajām iekārtām. Latvijā šobrīd tādas ir 67 iekārtas, kas pieder 44 uzņēmumiem - galvenokārt enerģētikas nozares uzņēmumiem, bet dažas arī rūpniecības uzņēmumiem. Lauksaimniecības nozare nav iekļauta ES emisijas kvotu tirdzniecībā. Savukārt no 2012. gada sistēmā iekļauta arī aviācijas nozare jeb, precīzāk, ES starpvalstu un iekšējie lidojumi.
Kāda šobrīd ir kvotu cena?
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tā ir nedaudz paaugstinājusies un ir aptuveni astoņi eiro par vienu tonnu emisiju.
Kādi faktori ietekmē cenu?
Pieprasījums un piedāvājums. Pieprasījums galvenokārt ir atkarīgs no ražošanas apjomiem un energoresursu cenām. Protams, ekonomiskās krīzes laikā pieprasījums strauji samazinājās, jo bija samazinājies kopējais emisiju daudzums.
Cik aktīvi kvotu tirdzniecības dalībnieki ir Latvijas uzņēmumi?
Emisijas kvotu tirgū var piedalīties vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, uzņēmumam nav piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas vai arī ir piešķirts nepietiekams to daudzums, tā rezultātā kvotas jāpērk. Otrkārt, piešķirtās bezmaksas kvotas paliek pāri, un uzņēmums vēlas tās pārdot. Papildus, protams, uzņēmumi var pirkt un pārdot kvotas, lai gūtu peļņu no tirdzniecības darījumiem. Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieejamo informāciju Latvijas uzņēmumi ir izmantojuši visus manis minētos variantus. Taču kopumā Latvijas uzņēmumi tirgū ir salīdzinoši mazaktīvi. Iepriekšējos divos periodos, kad bija liels bezmaksas kvotu pārpalikums, uzņēmumi kūtri izmantoja iespēju tās pārdot.
Kāpēc Latvijā uzņēmēji ir tik neaktīvi?
Iespējams, tas ir saistīts ar pieredzes trūkumu, vai varbūt mūsu uzņēmumi gluži vienkārši izvēlas atšķirīgu stratēģiju - kvotas uzkrāj turpmākajam laikam, kad bezmaksas piešķirto kvotu skaits būs nepietiekams. Taču Latvijā ir arī uzņēmumi, kas iepriekšējos gados piedalījās emisijas kvotu tirgū un savas kvotas pārdeva, piemēram, Latvenergo un Rīgas siltums.
Taču, ja uzņēmums saimnieko energoefektīvi un ietaupa kvotas, tad tas var būt labs papildu ieņēmumu avots.
Tāds jau arī ir sistēmas mērķis. Tieši tādēļ ir svarīgi uzturēt pietiekami augstu kvotu cenu, lai uzņēmumi no to pārdošanas var segt savas investīcijas. Tiesa gan, pašreizējā kvotu cena mūsu uzņēmumiem, lai tie varētu pilnībā segt tehnoloģiju nomaiņas izmaksas, nereti ir par zemu. Daudzu tehnoloģiju nomaiņa kļūst iespējama pie cenas aptuveni 20 eiro par vienu tonnu. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijā ir uzņēmumi, kas jau patlaban ir pārgājuši no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem resursiem. Te var minēt Jelgavas siltumapgādes uzņēmumu Fortum Jelgava, kas atteicās no fosilā kurināmā un uzbūvēja biokoģenerācijas staciju. Var pieminēt arī uzņēmumu Cemex - pēc investīcijām savās ražotnēs nu tas ierindojas starp 10% klimata ziņā labākajiem cementa ražotājiem Eiropā.
Kas ir tie uzņēmumi, kuri pērk kvotas?
Visvairāk emisijas kvotu pirkšana nepieciešama enerģētikas uzņēmumiem, kas ražo elektrību un siltumu. Kopumā ES lielākie emisijas kvotu pircēji nāk no tādām valstīm kā Vācija un Lielbritānija.
Kādi bija 2014. gadā Latvijas ieņēmumi no kvotu izsoles?
2014. gadā bija nedaudz vairāk par desmit miljoniem eiro, bet, kopš mēs sākām izsolīt kvotas - tas notika 2012. gada beigās -, esam ieguvuši 32 miljonus eiro. Šī nauda tiek uzkrāta īpašā budžeta programmā, un no tās plānots finansēt projektus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanu. Piemēram, drīzumā izsludināsim projektu konkursu par SEG emisiju samazināšanu valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos, atbalstot energoefektivitātes pasākumus.