Uz jautājumu, vai lielāks efekts nebūtu no fotoradaru uzstādīšanas, viņš īsti neatbild: «Mūsu mērķis nav sodīt, bet panākt, lai cilvēki ievērotu noteikto braukšanas ātrumu. Ārvalstu pētījumi apliecina, ka ātrums šajās vietās samazinās par apmēram 10 km/h.»
Uz to, vai fotoradaru darbošanās laikā uz ceļiem gāja bojā mazāk cilvēku, ļoti precīzi atbild statistika. 2012. gadā, kad darbojās Vitronic fotoradari, ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 177 cilvēki. 2013. gadā radari tika novākti, un statistika liecina, ka uz ceļiem dzīvība tika atņemta 179 cilvēkiem. Pērn bojāgājušo skaits sasniedza 212, tomēr šis skaitlis ne tuvu nav rekords. Piemēram, 2003. gadā satiksmes negadījumos nomira 532 personas. Deviņdesmito gadu sākumā šis skaitlis teju sasniedza tūkstoti.
Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ieva Bērziņa gaidāmo informatīvo displeju parādīšanos atturējās vērtēt: «Mums par tiem nav nekādu pētījumu. Ja Latvijas valsts ceļi uzskata, ka samazinājums būs, tad mēs ticam.» Patlaban Latvijā darbojas 15 radari. I. Bērziņa teic, ka vietās, kur radari atrodas, vidējais ātrums samazinās, jo cilvēki tās ielāgo. Kā liecina pētījumu aģentūras Latvijas fakti jūnijā veiktais pētījums, 27,4% autovadītāju uzskata, ka tieši fotoradari uz autoceļiem atturētu pārsniegt braukšanas ātrumu. Paredzēts, ka nākamā gada pirmajā pusē papildus tiks izvietoti vēl 20 fotoradari.
CSDD atsaucas uz starptautiskajiem pētījumiem, kas liecina - ja vidējais ātrums samazinās par 5%, tad smagi ievainoto skaits samazinās par 15% un bojāgājušo skaits - par 20%.
Žurnālists un satiksmes drošības eksperts Pauls Timrots atbalsta ieceri novietot displejus un tic, ka tie tiks izvietoti vietās, kur tas tiešām ir ļoti vajadzīgs. «Ja tos novietos taisnā gabalā, tad, protams, tas kļūs par izsmieklu, bet visādi citādi ideja tiešām ir laba. Kāpēc ne?» Tajā pašā laikā P. Timrots uzskata, ka traģisko statistiku uz ceļiem nemazinās ne radari, ne displeji. To var mainīt tikai šoferu noskaņojums un viņu apziņa par drošāku dzīvi. «Viņi brauc tik ātri, jo ir depresīvā stāvoklī, un viņiem nav ko zaudēt. Tiem, kas brauc apzinīgi, nav vajadzīgi ne radari, ne arī displeji, kas uzrāda ātrumu,» teic P. Timrots.
Viņš uzskata, ka psiholoģiski pašnāvniekiem un tiem, kas brauc neprātīgā ātrumā, ir daudz kā kopīga. «Pašnāvnieku ir 2,5 reizes vairāk nekā avārijās bojā gājušo. Un starp viņiem ir ļoti liela līdzība. Avārijas jau neizraisa tie, kas brauc, nedaudz pārkāpjot ātrumu. To izdara tie, kas brauc divas reizes ātrāk par atļauto un nemaz netaisās līdz galam nonākt. Ir jāvērtē cilvēku garīgais līdzsvars, viņiem ne radari, ne displeji neko nenozīmē.»
Eksperts norāda, ka cilvēku braukšanas kultūra kopumā parāda sabiedrības garīgo stāvokli. Uz jautājumu, vai, viņprāt, viss ir pareizi ar policijas ekipāžas izvietojumu uz ceļiem, viņš atbild noliedzoši. «Policija, manuprāt, ir visatpalikušākā institūcija no visām, kas saistītas ar satiksmi. Tā neveic ne prevencijas darbus, ne normālā līmenī spēj piefiksēt avārijas. Šeit vēl ir tālu, kur attīstīties.» P. Timrots uzskata, ka pie vainas ir zemais atalgojums. Igaunijā esot mazāk policistu, tomēr viņi saņem apmēram trīs reizes lielāku atalgojumu. «Ar tādu algu tad viņi arī uztraucas par savu darbavietu un cenšas strādāt labi. Par to algu, ko mūsējie saņem, var tikai naglu nopirkt un zobus iekārt vadzī.»
Šāgada jūnijā divus līdzīgus displejus uzstādīja Pļaviņās. Novada domes mājaslapā bija norādīts, ka mērierīces uzstādītas, lai pozitīvā veidā pievērstu iedzīvotāju un pilsētas viesu autovadītāju uzmanību, kā arī liktu aizdomāties par braukšanas paradumiem ikdienā. Šādus displejus jau pērnā gada rudenī uzstādīja arī Smiltenē, un tie izpelnījās pat Latvijas Būvniecības Gada balvas 2014 trešo vietu inženierbūvju un infrastruktūras kategorijā.