Ziemeļatlantijas alianses stratēģija [attiecībā pret Krieviju] ir balstīta atturēšanā un dialogā. Tas arī ir iemesls, kādēļ Kanāda ir šeit - lai parādītu, ka tiks aizsargāts ikviens kvadrātcentimetrs NATO teritorijas. Mūsu klātbūtne Latvijā ir ļoti spēcīgs signāls stingras atturēšanas politikas ietvaros un nozīmē, ka gadījumā, ja tiek uzbrukts Latvijai, tad tiek uzbrukts arī Kanādai un tātad arī ASV, Francijai un citām alianses dalībvalstīm. Tas ir stingrs vēstījums.
Vienlaikus mēs visi tupinām cerēt uz dialogu un to, ka nākotnē Krievija kļūs par alianses stratēģisko partneri. Ka Krievija pārstās destabilizēt starptautisko kārtību un tiks apturētas Krievijas nepieņemamās darbības Ukrainā. Un mēs visi kopā strādājam šo mērķu sasniegšanai. Pateikt, cik laika tas prasīs, diemžēl nav manos spēkos, taču es ceru, ka iespējami mazāk.
Pirms Varšavas samita atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izskanēja apgalvojumi, ka Kanāda tikai ar grūtībām pierunāta uzņemties Latvijā izvietojamās NATO vienības vadību.
Neticiet visam, ko raksta. Notika konsultācijas par to, kāds varētu būt labākais Kanādas ieguldījums atturēšanas politikā, kuru gaitā tika secināts, ka šajā gadījumā tā ir vadošā loma Latvijā izvietojamajā alianses vienībā, un mēs esam lepni par iespēju uzņemties šo lomu. Protams, būtu patīkamāk, ja mūsu karavīri varētu palikt mājās, jo labākā vieta, kur vīrietim valkāt uniformu, ir viņa paša mājas, taču kopējā situācija liek rīkoties, un mēs darām labāko, ko varam izdarīt.
Vienlaikus ir vērts uzsvērt, ka daudzi Kanādas karavīri nāk nevis no lielpilsētām, bet nelielām pilsētām, un kanādiešiem vispār ir daudz kopīga ar latviešiem, neraugoties uz atšķirībām abu valstu izmēros un iedzīvotāju skaita ziņā. Piemēram, dabas mīlestība un interese par hokeju. Tie ir lieliski priekšnoteikumi labiem cilvēciskajiem kontaktiem, labu attiecību iedibināšanai starp dažādām Kanādas un Latvijas kopienām.
Krievijā, un ne tikai Krievijā, ir izplatīts viedoklis, ka Rietumi pēc aukstā kara beigām ir pārstājuši saprast Krieviju, tāpēc nepareizi novērtē Maskavas plānus.
Iespējams, jo Krievijas ārpolitika mēdz būt neprognozējama un grūti saprotama, kas ir vēl viens iemesls atturēšanas politikas īstenošanai. Ir nepieciešama pārliecība, ka nebūs nekādas agresijas. Ja pēc gada nekas nebūs mainījies, mēs turpināsim atturēšanas politiku un turpināsim to tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Kaut gan es ceru, ka pēc gada es varēšu atkal atbraukt uz Rīgu jau jūtami miermīlīgākā gaisotnē.
Kanāda ir valsts, kas aktīvi iesaistījusies krīzes Ukrainā risināšanā. Kas, jūsuprāt, ir nepieciešams Ukrainas konflikta noregulēšanai?
Kā zināms, Kanādā dzīvo ļoti liela ukraiņu kopiena, ir vairāk par miljonu cilvēku ar ukraiņu izcelsmi, kuriem ir stipras saites ar Krievijas intervenci piedzīvojušo Ukrainu. Tas, protams, nav vienīgais iemesls, taču ir būtisks iemesls, kāpēc Kanāda ir īpaši ieinteresēta veicināt situācijas uzlabošanos Ukrainā. Vienlaikus ir nepieciešams, lai aktīvi rīkotos arī Ukrainas valdība, lai tiktu uzlabota valsts pārvaldība un būvēti tilti starp kopienām, kurām ir atšķirīgi pasaules redzējumi. Arī Latvijā ir daudzskaitlīga krievu minoritāte, un, cik man zināms, krieviskas izcelsmes Latvijas iedzīvotāju jaunā paaudze jūtas latvieši, tātad jūs pie tā strādājat.
Ir grūti atrast valsti, kur visi iedzīvotāji pārstāvētu tika vienu tautību. Visas valstis šajā ziņā kļūst aizvien daudzveidīgākas, un tiek meklēti ceļi, kā izmantot dažādību, lai mācītos cits no cita un kopīgiem spēkiem padarītu valstis labākas. Mūsu premjerministrs Džastins Trudo vispār ir dažādības čempions, ja iespējams tā teikt. Pirms iepriekšējām Kanādas parlamenta vēlēšanām viņš paziņoja - ja jūs ievēlēsiet mūs (Kanādas Liberālo partiju), būs nevis mazāk bēgļu, bet vairāk bēgļu - šis paziņojums saskanēja ar premjerministra priekšvēlēšanu kampaņas laikā daudzkārt uzsvērto viedokli, ka Kanāda ir stipra nevis par spīti, bet gan pateicoties tās iedzīvotāju dažādībai. Tikmēr pasaulē kopumā ir ļoti daudz savstarpējas neuzticības un ļoti daudz cilvēku, kuri vēlas būvēt dažādas sienas starp iedzīvotājiem. Tā vietā, lai veicinātu savstarpējo uzticēšanos, mācītos no dažādības un izmantotu dažādību kopējā uzplaukuma veicināšanai, lai kopā veidotu aizvien labāku valsti. Viss iepriekš minētais attiecas arī uz Ukrainu, un mēs darām visu iespējamo, lai atbalstītu mūsu draugus Ukrainas valdībā un Ukrainas iedzīvotājus, lai palīdzētu viņiem atrast izeju no krīzes.
Cits Kanādai nozīmīgs jautājums ir Kanādas un Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības līgums, kura dēļ Eiropā ir lauzts ne mazums šķēpu, tostarp uzskatot šo līgumu par iespējamo prototipu daudz vērienīgākam līgumam starp ES un ASV?
Šis līgums, kas īpaši aktīvi apspriests pēdējo mēnešu laikā, ir ļoti svarīgs kā Kanādai, tā Eiropai, jo ir paredzēts tirdzniecības veicināšanai, kas savukārt radīs jaunas darba vietas, nodrošinot attīstības iespējas kā vidusšķirai, tā cilvēkiem, kas smagi strādā, lai pievienotos vidusšķirai. Es īpaši vēlos uzsvērt, ka līgums stingri aizstāv valstu suverenitāti, kā arī aizstāv nacionālo valdību un parlamentu iespējas īstenot to demokrātiskās pilnvaras - aizstāvēt strādnieku tiesības, nodrošināt vides aizsardzību, pārtikas drošības standartu ievērošanu utt. Tas ir veids, kā parādīt pasaulei, ka iespējams nodrošināt attīstību ar tirdzniecības palīdzību, sociālo drošību, turklāt attīstību visiem 99 procentiem sabiedrības, nevis tikai vienam procentam bagātnieku.
Tieši tāpat pēc līguma stāšanās spēkā nebūs nekādas varas nodošanas vai nonākšanas starptautisko korporāciju rokās, situācija atradīsies stingrā valdību kontrolē. Iepriekš minētais attiecas arī uz diskusijām par investīciju aizsardzību - valdības saglabās pilnīgu kontroli pār lēmumu pieņemšanas procesu. Kopumā līgums starp Kanādu un Eiropas Savienību var kalpot par paraugu visas pasaules mērogā, un es uzskatu, ka līdz ar dokumenta ratificēšanu stāsies spēkā viens no progresīvākajiem jebkad parakstītajiem līgumiem, kas būs ievērojams ieguvums ikvienam, tajā skaitā arī Latvijā. Es tiešām ieteiktu tiem cilvēkiem, kuri bažījas, ka līgums varētu piešķirt kādas papildu pilnvaras starptautiskajām korporācijām, - izlasiet līgumu rūpīgāk, un jūs redzēsiet, ka visa kontrole paliek demokrātiski ievēlētu institūtu rokās. Par to liecina arī fakts, ka līgums tiks ratificēts arī visu ES valstu parlamentos.
Kāda ir Kanādas un kanādiešu attieksme pret Brexit - Lielbritānijas lēmumu pamest Eiropas Savienību? Kanāda, lai arī formāli, taču joprojām atrodas britu troņa pakļautībā.
Es, protams, nevaru atbildēt par Kanādas iedzīvotāju individuālo nostāju, varu tikai pateikt, ka premjerministra Trudo valdība, tajā skaitā arī es, aicināja britus balsot par palikšanu ES sastāvā. Vienlaikus mēs ar cieņu izturamies pret jebkuru demokrātisku izvēli un esam gatavi turpmāk veidot attiecības kā ar Eiropas Savienību, tā ar Lielbritāniju. Tā kā šobrīd vēl nav līdz galam skaidrs, kas notiks tālāk un kādu ietekmi referendums atstās uz starptautisko ekonomiku un citām jomām, nav iespējams arī pateikt, kādus konkrētus soļus nāksies spert Kanādai, taču mēs noteikti būsim ļoti tuvi kā Lielbritānijas, tā ES partneri, jo mūs vieno kā vēsturiskas saites, tā kopīgas vērtības.
Kas ir galvenie motīvi, kas jūs virza uz priekšu politikā?
Es politikā darbojos jau pēdējos divdesmit gadus - pirms tam biju skolotājs, un iekšēji joprojām bieži jūtos kā skolotājs. Cita starpā - arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ir skolotājs, tā ka es šajā ziņā neesmu viens. Savukārt motīvs ir vēlme kalpot savai valstij un vēlme padarīt labāku arī visu pasauli kopumā. Man kā ārlietu ministram tas nozīmē Kanādas aizvien plašāku iesaistīšanu dažādos starptautiskajos procesos - nabadzības apkarošanā, miera uzturēšanas misijās, klimata izmaiņu apturēšanā, vides aizsardzībā. Arī dialoga ar Krieviju uzsākšanā. Tie ir jautājumi, kas ir svarīgi ikvienam no mums kā Kanādā, tā Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs, bet to risināšana ir izaicinājums un motivācija vienlaikus.