72 gadus vecais ekonomists, kurš nācis pasaulē imigrantu ģimenē, pēc ievēlēšanas amatā apsolījis, ka centīsies atjaunot iedzīvotāju uzticību valdībai un vienot sabiedrību, ko sašķēlusi migrācijas krīze un vīzija par to, kādai nākotnē vajadzētu būt Austrijai. Tomēr reti kurš tic, ka A. van der Belenam tas izdosies.
Mazākais ļaunums
Prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā A. van der Belens saņēma 50,3% no kopumā vairāk nekā 4,5 miljoniem nodoto balsu. Par viņu balsoja vairākums pilsētnieku ar augstāko izglītību, vēsta Deutsche Welle. Pie vēlēšanu iecirkņiem veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 40% no tiem, kuri nobalsoja par A. van der Belenu, to darīja tikai tāpēc, lai nepieļautu N. Hofera uzvaru. «Viņš ir mazākais no diviem ļaunumiem,» šādi daudzi vēlētāji atbildējuši uz ziņu aģentūras AFP jautājumu, kādēļ viņi izvēlējušies balsot par centriski kreiso kandidātu.
N. Hofers pārliecinoši uzvarēja aprīlī notikušajā Austrijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā par viņu nobalsoja 35% vēlētāju. A. van der Belens ierindojās otrajā vietā ar 21% vēlētāju atbalstu. Divu kopš 1945. gada valdošo politisko spēku - Sociāldemokrātu partijas un konservatīvās Tautas partijas - izvirzītie kandidāti katrs ieguva tikai 11% balsu. Balsojuma rezultāti atspoguļoja austriešu neapmierinātību ar tradicionālo partiju darbu un valstī pieaugošo eiroskeptisko noskaņojumu.
To lielā mērā veicināja 90 tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju ierašanās Austrijā pagājušajā gadā. Sākotnēji sociāldemokrātu un konservatīvo koalīcijas valdība atbalstīja kaimiņvalsts Vācijas atvērto durvju politiku, tomēr pēc tam, kad sabiedrība sāka izrādīt neapmierinātību ar milzīgajiem imigrācijas apmēriem, Austrija pieņēma stingrākus imigrācijas noteikumus.
FPO izmantoja pretimigrācijas noskaņojuma pastiprināšanos sabiedrībā, lai sētu austriešos bailes par «kristīgo vērtību» apdraudējumu, ko it kā varētu radīt migranti, no kuriem vairākums ir musulmaņi, noziedzības pieaugumu un dāsnās sociālās sistēmas sabrukumu.
Nelaidīs FPO pie varas
Proeiropeiskais A. van der Belens, kurš pirms vēlēšanu otrās kārtas aicināja balsot par sevi, lai nepieļautu N. Hofera kļūšanu par prezidentu, uzskata, ka valdošā elite pietiekami neieklausās sabiedrībā. «Daudzi šīs valsts iedzīvotāji nejūtas pietiekami pārstāvēti [politiskajā procesā], viņi nejūtas sadzirdēti,» jaunievēlēto prezidentu citē TheLocal.at.
Viņš vēlas samazināt plaisu starp iedzīvotājiem un valdību un mazināt dziļās domstarpības, kas pastāv arī pašā sabiedrībā. «Ir daudz runāts par šīs valsts sašķeltību, bet es uzskatu, ka to var tulkot arī kā zīmi, ka mēs esam vienas monētas divas puses, kas katra ir vienlīdz nozīmīga. Kopā mēs padarīsim Austriju labāku.»
Tajā pašā laikā A. van der Belens ir paziņojis, ka savas prezidentūras laikā nepieļaus FPO pārstāvja nokļūšanu Austrijas valdības vadītāja krēslā. Viņš uzskata, ka partijas mērķis ir vājināt Austrijas demokrātiju un iedibināt neliberālu valdīšanas modeli, līdzīgu tam, kāds jau pastāv Ungārijā un Polijā. N. Hofers uz šiem A. van der Belena izteikumiem reaģējis, nodēvējot viņu par «fašistisku zaļo diktatoru».
FPO jau ilgstoši ir populārākā politiskā partija Austrijā, par to gatavi balsot aptuveni 30% vēlētāju. Tai ir lielas iespējas uzvarēt 2018. gadā paredzētajās parlamenta vēlēšanās un izteikt pretenzijas uz kanclera amatu.
Kopš uzvaras prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā un tai sekojošās sociāldemokrātu premjerministra Vernera Faimana demisijas FPO vadītāji regulāri ir pieprasījuši sarīkot likumdevēja ārkārtas vēlēšanas. Ja tā notiks un FPO uzvarēs, tad grūti iedomāties, kā A. van der Belens atrisinās neērto situāciju.