Aprēķinātā summa - 16 miljoni eiro - daļēji tiks segta no Eiropas Savienības (ES) Patvēruma meklētāju un integrācijas fonda līdzekļiem un tiks izmantota ne tikai konkrēto personu uzņemšanai, bet arī sistēmas pielāgošanai jaunajiem apstākļiem, ieskaitot patvēruma meklētāju izmitināšanas centra Mucenieki ēku renovēšanu. Vairākās valsts iestādēs būs jāpalielina arī darbinieku skaits.
Valdība otrdien iepazinās ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās starpministriju darba grupas sagatavoto patvēruma meklētāju pārvietošanas un uzņemšanas plānu. Šā procesa organizēšanā piedalīsies Iekšlietu ministrija, Kultūras ministrija un Labklājības ministrija, kurai būs galvenā loma bēgļu integrācijā. Plāna īstenošanā paredzēts iesaistīt arī Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) - tā lomas palielināšanu ierosināja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), kuras pārraudzībā SIF atrodas. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš jau izvērtējot SIF pašreizējo darbību. Vairāki valdības pārstāvji piedāvājumam piekrita, jo fonda padomē ir ministri, kuru kompetencē būs ar bēgļu uzņemšanu saistīti jautājumi, un «tā ir augsta līmeņa uzraudzības padome», kā norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Galīgo rīcības plānu paredzēts apstiprināt 30. novembrī.
Izteiks savas vēlmes
Latvijas amatpersonas jau ir sākušas sarunas ar Grieķiju un Itāliju, kā arī sagatavojušas abām valstīm informāciju, kādus patvēruma meklētājus Latvija vēlētos uzņemt. «Mums ir svarīgi, lai šie cilvēki varētu integrēties mūsu valstī, būtu lojāli un noderīgi Latvijai,» preses konferencē sacīja I. Pētersone-Godmane. Viņa informēja, ka Latvijai ir interese uzņemt ģimenes ar bērniem, cilvēkus ar vismaz vienas ES valodas prasmi un izglītību, kā arī ar personas dokumentiem, lai vieglāk varētu pārliecināties, ka viņi neradīs draudus valsts drošībai un kārtībai.
Pēc tam Latvijas amatpersonas dosies uz abām valstīm un patvēruma meklētāju uzturēšanās vietās intervēs atlasītās personas, sniedzot arī informāciju par Latvijas tradīcijām, kultūru, likumiem, dabas un klimatiskajiem apstākļiem, sociālajiem un citiem jautājumiem. Vienlaikus eksperti centīsies novērtēt, cik patiesa ir šo cilvēku vēlme doties uz Latviju. Tiesa, pašlaik vēl nav zināmas vietas, kurās varētu notikt tikšanās ar patvēruma meklētājiem, no kuriem pirmie Latvijā varētu ierasties ziemā.
Pirmos trīs mēnešus viņi uzturēsies patvēruma meklētāju centrā Mucenieki, un jau no pirmajām dienām paredzēts uzsākt arī latviešu valodas apmācības kursus. Šiem cilvēkiem būs pieejama arī konsultantu palīdzība, lai sagatavotos dzīvei ārpus centra pēc tā atstāšanas. I. Pētersone-Godmane informēja, ka jau tagad tiek apkopota informācija par sabiedrības piedāvājumu - piemēram, par vakantajām darba vietām un dzīvesvietas īrēšanas iespējām. Patstāvīgu dzīvi bēgļi var uzsākt līdz ar šī statusa saņemšanu. Personas, kas saņems atteikumu, tiks nosūtītas atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, un šo procesu plānots koordinēt ar Lietuvu un Igauniju, lai tas nebūtu tik dārgs. Tiesa, atpakaļ pārvietošanu finansēs par ES līdzekļiem. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre paredz, ka šādu cilvēku skaits varētu būt niecīgs. Pēc bēgļa statusa saņemšanas šīs personas varētu arī doties projām no Latvijas. «Taču, ja cilvēks bēg no kara, viņam ir jābūt priecīgam, ka kāda valsts viņu uzņem,» sacīja I. Pētersone-Godmane.
Tiksies ar pašvaldībām
Mēnesī plānots pārvietot uz Latviju 30 patvēruma meklētāju, ar kuriem paredzēts slēgt arī integrācijas līgumu pēc bēgļa statusa piešķiršanas. Tas nozīmē, ka ne tikai tiesības gadu saņemt 256 eiro lielu pabalstu un arī veselības apdrošināšanas polisi, kuras izmaksas varētu būt ap 360 eiro. «Bēgļiem būs arī pienākumi pret Latviju, lai šis process būtu abpusējs,» teica I. Pētersone-Godmane. Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa informēja, ka veselības apdrošināšanas polisi piešķirs, jo šie cilvēki ieradīsies valstī, kurā ir pilnīgi citi klimatiskie apstākļi un arī cita pārtika. Patvēruma meklētāju veselības pārbaude tiks organizēta uzreiz pēc viņu atbraukšanas.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kura vadītajai ministrijai būs jāuzņemas liela daļa pienākumu, valdības sēdē ierosināja premjerei tikties ar pašvaldībām, bez kuru atbalsta bēgļu integrācija nebūs iespējama. L. Straujuma apsolīja šādu tikšanos organizēt kopā ar vairākiem ministriem, bet I. Pētersone-Godmane informēja, ka pašvaldību pārstāvji piedalījušies arī darba grupā un jau tagad izteikuši vairākus ierosinājumus. Piemēram, Ropažu novads, kura teritorijā atrodas Mucenieki, ir saskāries ar šo cilvēku bezdarbību, tāpēc nolēmis veidot kultūras un sporta centru, kurā bēgļi varētu pavadīt laiku.