Jānis Blūms
Kā esat iejutušies Belgradā?
Viss kārtībā. Komandā noskaņojums ir labs, notrenējāmies labi. Viss rit pēc plāna.
Pilsētu arī izdevies apskatīt?
Īsti ne. Ārā šajās dienās labāk neuzturēties, jo ir baigs karstums, nav gaisa. Labāk telpās, kur kondicionieri. Kā vieta, kur spēlēt basketbolu, šī, protams, ir ļoti laba. Būs liela arēna, basketbola atmosfēra. Skaidrs, ka serbiem būs daudz līdzjutēju, bet arī mums, domāju, būs pietiekami, lai sajustu atbalstu. Centīsimies parādīt labu spēli.
Kādu iespaidu atstāj komandas debitanti?
Ļoti labu. Abi ir labi iejutušies komandā un aktīvi iesaistās visās aktivitātēs. Anžejs Pasečņiks jau no pirmās dienas rādīja ļoti labu sniegumu. Ojārs Siliņš treniņnometnei pievienojās vēlāk, taču tas viņam netraucēja sevi parādīt kā noderīgu spēlētāju.
Komandā ir jūtams, ka jau pirmdien sākas izšķirošās spēles?
Mazliet jau ir, taču tas ļoti uz āru neparādās. Trenējāmies mierīgi, bez lieka satraukuma vai stresa. Bija patīkami pēc iepriekšējās dienas garā ceļa atgriezties sporta zālē. Tagad atliek izdarīt visu, lai labi sagatavotos pirmajai spēlei. Viesnīcā jau paguvām satikt arī citu komandu spēlētājus, ieskatīties viņiem acīs. Viņi arī gatavojas.
Kuriem ir niknākie skatieni pretī - japāņiem vai serbiem?
Pie serbiem jau pierasts. Japāņi bija interesantāki, jo nav redzēti. Paskatīsimies laukumā, kādi būs skatieni.
Parasti sakāt, ka ejat soli pa solim, taču šajā turnīrā visām sešām komandām ir tikai viens mērķis!
Jā, tā izspēles sistēma ir nežēlīga, jo tālāk tiek tikai viena komanda. Taču nav jēgas tagad sapņot par turnīra izšķirošajām spēlēm un fināliem. Jākoncentrējas pirmajām divām spēlēm, kas būs izšķirošās, lai vispār turpinātu cīņu. Pēc tam jau varēs domāt, kā tālāk. Tagad domājam tikai par Japānu.
Esi vienīgais komandā, kuram laukumā sanācis spēlēt pret Japānu?
Jā, 1999. gada pasaules U-17 čempionātā spēlējām pret japāņiem, turklāt, cik zinu, viņu sastāvā ir arī viens spēlētājs no tā laika [Juta Tabuse, kurš ir vienīgais NBA spēlējušais Japānas basketbolists. Viņš karjeras gaitā aizvadījis četras spēles arī Fīniksas Suns sastāvā - aut.]. Viņu neatceros, bet to komandu gan. Es pat biju samainījies krekliņiem tolaik ar vienu no viņiem.
Kas ir viņu specifika?
Viņi visi ir vienādi. Mazi, ātri un daudz met. Ļoti asi, agresīvi spēlētāji, kas noteikti jāņem vērā. It kā jau viņi ir nominālie šī turnīra pastarīši, taču tas viss jau ir tikai uz papīra. Savs pārākums jāpierāda laukumā. Varbūt par viņiem ir mazāk dzirdēts, bet tas taču nenozīmē, ka viņi neprot spēlēt. Tad viņu šeit nebūtu. Ja nenovērtēsim, būs problēmas.
Vai Čehijas izlasi jau esat skatījušies?
Nē, uz viņiem koncentrēsimies pēc pirmās spēles. Protams, gribas mazliet atspēlēties par to pagājušā gada pēdējo Eiropas čempionāta cīņu, kurā zaudējām. Ir vēlme pierādīt, ka tas zaudējums tomēr bija nejaušība un mūsu noguruma sekas.
Kas būs izšķirošais faktors šajā turnīrā?
Domāju, ka daudz ko noteiks gribasspēks, jo visiem aiz muguras ir smagas sezonas. Uzvarēs tie, kuri psiholoģiski būs stiprāki, kuri būs vienotāki, kuriem būs vairāk emociju. Fiziskā un meistarības ziņā tās komandas ir līdzīgas. Visi arī saprot, cik augsta ir tā likme. Visiem aizbraukt uz olimpiādi ir sapnis sportā. Tas palīdz savākties.