Protestē ceļu dēļ
Jau pirms pieciem gadiem Amatas novada pašvaldība uzsāka novada skolu reorganizāciju, apvienojot Amatas novada Ieriķu pamatskolu ar Amatas pamatskolu. Tagad plānots spert vēl vienu soli uz priekšu - pašvaldība uzsākusi izglītības iestāžu reorganizāciju Skujenes pagastā, pārņemot no Vecpiebalgas novada pašvaldības Skujenes pamatskolu un reorganizējot Amatas novada Sērmūkšu pamatskolu. Plānots Skujenes pagastā izveidot vienu izglītības iestādi - Amatas novada Skujenes pamatskolu ar pirmsskolas grupu. Šajā gadījumā pat panākta vienošanās ar blakus esošo Vecpiebalgas novadu, kas citkārt varētu būt liela problēma. Taču jautājums atduras pret infrastruktūru. Ceļu stāvoklis ir tik slikts, ka vecāki pret skolu apvienošanu iebilst. Kā Dienai stāsta Amatas pašvaldības vadītāja Elita Eglīte (ZZS), iedzīvotāju protesti ir pilnīgi saprotami, jo viņiem šie ceļi būs jāizmanto. Turklāt situāciju saasina tas, ka tieši tagad, pavasarī, ceļu stāvoklis ir īpaši kritisks.
Runa ir par trīs valsts autoceļu sakārtošanu kopumā 12 kilometru garumā. Viens no valsts ceļu posmiem iet arī cauri skolas pagalmam. Tur segums ir labots, bet līdz galam remontdarbi nav bijuši pabeigti, un, ņemot vērā bedres un lielos dubļus, pašvaldības vadītāja atzīst: «Nekas šobrīd neliecina, ka mēs šeit gribētu veidot vienu labu lauku pamatskolu.» Patlaban pašvaldība skolēnu pārvadājumu vajadzībām nodrošina divus mikroautobusus, divus autobusus un vienu vieglo automašīnu, vidēji viens autobuss darba dienas laikā nobrauc ap 216 kilometriem.
Pašvaldība marta vidū aizsūtījusi arī vēstuli gan premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), gan Satiksmes ministrijai (SM), lūdzot situāciju uzlabot. Tagad novadā gaida skaidru atbildi.
Līdzīgi arī citur
Šāda situācija gan nav tikai Amatas novadā. To Dienai apstiprina arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Lai gan ceļu stāvoklis nav vienīgais arguments, ko izsvērt, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, tas tomēr ir būtisks jautājums. To rāda arī pašvaldību aptauja, kur daudzi aspekti saistīti ar infrastruktūru, vērtējot attālumu līdz skolai, ceļa segumu un bērnu pārvadāšanas jautājumus. Situācija ar sliktu ceļu segumu ir gan atsevišķās pašvaldībās Latgalē, gan Kurzemes iekšienē, gan citur. Šobrīd arī nevarētu teikt, ka ir izpratne un atsaucība no ministriju puses. Starp tām trūkst sadarbības, plānošana notiek vienīgi katras ministrijas ietvaros, atzīmē I. Dundure.
Izvirzīt par prioritāti
Lai gan ceļu sakārtošana nav izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) pārraudzībā, viņš Dienai atzīmē, ka skolu tīkla sakārtošana pedagogu algu kontekstā ir visas valdības prioritāte. Līdz ar to jādomā, kā atrisināt arī visas saistītās problēmas, tajā skaitā bērnu pārvadājumus. Tīri teorētiski, ja skatās kartē, kā varētu izskatīties izglītības iestāžu tīkls, tad, pēc ministra teiktā, bērnu vešana uz skolu nekur nebūtu īpaši tālāka par padsmit kilometriem. Cits jautājums - ceļu stāvoklis. Lai jautājumu risinātu, drīz sāks darboties arī speciāla darba grupa, kuras sastāvā būs arī Satiksmes ministrija un pašvaldības. Attiecībā uz ceļu seguma uzlabošanu K. Šadurskis rosina, ka vispirms jāsalabo tie ceļi, pa kuriem tiek pārvadāti bērni. Līdz ar to Satiksmes ministrijas prioritāšu sarakstā K. Šadurskis grib ieviest savus akcentus. Vakar par šo tēmu neformāli pārmīti pāris vārdu ar satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS).
Dienai SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš gan tikai nosaka, ka jebkurš variants ir apsverams. Jāskatās esot ne tikai tie grants ceļi, pa kuriem pārvadā bērnus, bet arī jāizvērtē, kas ir šie ceļi, kādus nozīmīgus objektus savieno, kāda ir braukšanas intensitāte. Turklāt jau šobrīd ir noteikti vērtēšanas kritēriji. Vienkārši noteikt par prioritāti tos ceļus, kur pārvadā bērnus, būtu grūti.