Pagājušajā gadā, kad vadīju [ceremoniju], Losandželosa bija liesmās. Bet šogad viss rit lieliski, – tā naktī no svētdienas uz pirmdienu (pēc Latvijas laika) izteicās šā gada Oskaru ceremonijas vadītājs Konans O’Braiens. Komiķim, kurš acīmredzami ironizēja par politiskajām turbulencēm un smagnējo Donalda Trampa prezidentūras pirmo gadu, reti izdevās sasmīdināt ceremonijas viesus.
Un problēma noteikti nebija pašā O’Braienā, bet gan tajā, kā pēdējā gada laikā ASV ir mainījusies mediju un izklaides industrija. Arī attieksme pret Holivudu. Tā nereti Trampa politikas dēļ tiek palikta zem sitiena. Un jokošana, jo īpaši atminoties pērn notikušo Džimija Kimela īslaicīgo atstādināšanu no viņa vadītā Jimmy Kimmel Live! vēlā vakara šova ABC kanāla paspārnē, šajā laikā reti izpaliek bez sekām. Tomēr, par spīti gan tam, gan kinoindustrijas tiktokismam un vertikālēm jeb mobilo telefonu seriāliem vertikālā formātā, 2025. gads kino ir bijis lielisks. Oskaru sadalījums – ar pāris izņēmumiem – to apliecina.
SENTIMENTĀLAS VĒRTĪBAS
Ko saka priekšā balvu sadalījums? Globālo auditoriju interesē oriģināli scenāriji, un ir atgriezusies interese par žanru. Jo īpaši tā saucamo piepacelto uzacu šausmu kino – oskarotie darbi Grēcinieki/ Sinners (2025), Pazušanas stunda/Weapons (2025) un Frankenšteins/Frankenstein (2025) ir izcili piemēri. Aktrises Eimijas Madigenas balva par labāko otrā plāna aktierdarbu, atveidojot šaušalīgi grotesko tanti Gledisu komēdijas un šausmu kinodarbā Pazušanas stunda, kuru režisējis talantīgais Zaks Krēgers, ir pelnīta uzvara par lomu, kas pirms gadiem desmit pat nebūtu nonākusi Oskaru uzmanības lokā.
Tāpat redzam, ka ārpus ASV veidotās filmas nostiprina savu klātbūtni Oskaros. Jāatgādina, ka ASV Kinoakadēmiju, kas balso par Oskariem, veido aptuveni 11 tūkstoši kino profesionāļu, no kuriem ceturtdaļa nenāk no ASV. Tādēļ tiek pamanīti tādi darbi kā, piemēram, norvēģa Jūakima Trīra Sentimentāla vērtība/ Sentimental Value (2025), kas ieguva labākās starptautiskās filmas balvu un tika nominēta deviņām (!) godalgām. Tāpat ir jāizceļ irāņu disidenta Džafara Panāhi drāma Tas bija tikai negadījums/It Was Just an Accident (2025), kas tika izvirzīta divām balvām, un brazīlieša Klebera Mendosas Filju retrokrimināldrāma Slepenais aģents/The Secret Agent (2025) ar četrām nominācijām. Ir vēl citi spilgti piemēri.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 20.-26. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!