Pēc tam dzīve Briselē gluži vai apstājās, drošības iestādes apturēja sabiedriskā transporta satiksmi un ieteica cilvēkiem neatstāt telpas.
Lelde Čukure, kura atradās pavisam netālu no otrā sprādziena vietas, saka - sākotnēji nekas neesot bijis skaidrs: «Es strādāju paralēlajā ielā. Kad pamodos, saņēmu ziņu no kolēģes lidostā, viņa tur atradās ar bērniem. Viņa prasīja, vai varu uzzināt, kas noticis, jo visapkārt ir haoss. Savācu informāciju, tobrīd vēl nebija ziņu par cietušajiem un bojāgājušajiem, nodomāju, ka viss ir kārtībā, un devos uz darbu. Kad biju jau pavisam netālu, kāds svešs cilvēks uz ielas man prasīja, vai zinu, kas ir noticis. Atbildēju, ka zinu par lidostu. Viņš teica, nē, nē, sprādziens bijis arī tepat Mālbēkas metro stacijā. Tas bija noticis neilgajā brīdī, kamēr mēroju ceļu uz darbu.» Kopš Parīzes terora aktiem pilsētā ir paaugstināts drošības līmenis, tāpēc policisti tur redzami vienmēr, taču nu skats esot bijis citāds: «Pāri visām sirēnām var redzēt raudošus cilvēkus. Es nezinu, kāpēc viņi raud. Varbūt tas ir šoks un panika. Bet varbūt viņiem pašiem vai tuviniekiem kaut kas noticis. Redzams arī, ka cilvēki pārvietojas ātri, skrien prom, lai nokļūtu tālāk no epicentra.»
To, ka gaisā valdīja bailes un neizpratne, Dienai apstiprināja arī citi Briselē esošie. Uz darbu atnākušie cilvēki nesāka strādāt, sekoja līdzi jaunumiem, apzvanīja paziņas un gaidīja, kas sekos tālāk. Dažās iestādēs arī pastiprināja drošības kontroli. Piemēram, Agnese Krivade netika darbā, jo papildus ierastajai caurlaidei bija jāuzrāda arī pase. Savukārt Inga Serensena jau pēc ziņām par lidostu sapratusi, ka jāpaliek mājās: «Mēs pēc iepriekšējiem notikumiem zinām - ja tiek pacelts draudu līmenis, labāk palikt mājās.» Taču vīrs ar meitu bija devies ceļā vēl pirms informācijas par traģiskajiem notikumiem. Lai gan bijusi satraukuma un baiļu pārņemta, Inga atzina, ka jūtas droši: «Esmu pateicīga Briseles drošības dienestiem. Viņu darbu var redzēt arī ikdienā, un, manuprāt, viņi ir ļoti labi trenēti šādām situācijām. Policija ļoti ātri nobloķēja ielas un satiksmi. Protams, gandrīz visur tagad cilvēki sēž un gaida, vai būs vēl kaut kas vai spridzinātājiem ir gana.»
Dienas laikā ielas kļuva arvien tukšākas, karogi pie Eiropas Parlamenta tika nolaisti pusmastā, un apkārtējās kafejnīcas, kuras ierasti piepilda pusdienotāju čalas, slīga klusumā.
Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, Beļģijā kopumā atrodas aptuveni divi tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, un līdz šim nav saņemtas ziņas, ka kāds no tiem būtu cietis. Arī zvani no Latvijas informācijas tālruņus īpaši nenoslogoja, jo informācijas plūsma medijos bija pietiekami skaidra.