Arī līdz šim mums ir bijusi ļoti laba sadarbība ar Lielbritāniju gan starptautiskajās operācijās, gan starptautiskajās militārajās mācībās,» Dienai teic K. Galkins un piesauc arī starpvaldību līgumu par bruņutehnikas iegādi no Anglijas.
Par Lielbritānijas plāniem pavēstīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kurš, atrodoties NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, sociālajā tīklā Twitter ierakstīja: «Apsveicu Lielbritānijas lēmumu pievienoties sabiedroto karavīriem Baltijas valstīs. Tā ir iespēja 2016. samitā lemt par ilgtermiņa klātbūtni.»
Lielbritānijas karavīru vienība tiek uzskatīta par vienu no profesionālākajām pasaulē. «Šis lēmums ir svarīgs ar to, ka NATO alianse kopumā apzinās un saprot potenciālo situāciju Austrumeiropā un tā ir gatava atbalstīt Latviju un pārējās Baltijas valstis,» stāsta ministrijas pārstāvis. Viņa rīcībā gan vēl neesot informācijas, kad karavīri tiks sūtīti un cik no viņiem dosies tieši uz Latviju. Visticamāk, viņi mitināsies Ādažos: «Mums ir Ādaži, mums ir Lielvārde. Tas, kurp viņi tiks nosūtīti, ir atkarīgs no tā, kas viņi būs. Pagaidām nav zināms, vai tie būs tikai sauszemes spēku karavīri vai varbūt būs arī kāds gaisa elements. Patlaban par to vēl ir pāragri runāt.»
Arī Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš norāda, ka pagaidām detaļas par Lielbritānijas karavīru sūtīšanu uz Baltijas valstīm tiek noskaidrotas. Tomēr aģentūrai LETA viņš izteicies, ka «jau tagad ir zināms, ka pielietojums būs pats efektīvākais, kāds Latvijai pašlaik ir nepieciešams». Vēstnieks pauda gandarījumu, ka Latvijas partneri NATO ļoti nopietni uztver mūsu drošību.
Bijušais vēstnieks NATO Māris Riekstiņš Dienai uzsver - šis lēmums parāda, ka solidaritāte NATO nav tikai tukši vārdi. «Katra dalībvalsts savu spēju robežās dara visu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vispārējo drošību NATO telpā. Lielbritānijas ieskatā situācija austrumu flangā ir pietiekami sarežģīta un ir nepieciešams drošības izjūtu stiprināt,» saka M. Riekstiņš. Viņš atzinīgi vērtē arī ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga atbildi uz jautājumu, vai šie NATO soļi nav interpretējami agresīvā veidā. «Viņš precīzi pasvītroja - NATO ir aizsardzības alianse un tās pienākums ir rūpēties par visu savu dalībnieku drošību un komfortu, un tiks darīts viss iespējamais, lai to nodrošinātu,» atstāsta M. Riekstiņš.
Uz jautājumu, vai pastiprinātās militārās mācības Latvijā ir atgādinājums Krievijai, ka NATO vajadzības gadījumā aizsargās, bijušais vēstnieks atbild nedaudz izvairīgi: «NATO no savas puses parasti necenšas īpaši ar pirkstu norādīt, kāda vara ir NATO, ka viena vai otra rīcība ir darbība iepretim šai konkrētajai valstij. NATO cenšas uzsvērt, ka šī ir kolektīvas aizsardzības organizācija, kurā visu dalībvalstu drošība tiek vērtēta vienlīdzīgi - neatkarīgi, vai valsts ir liela vai maza.»
Uz jaunumu jau reaģējusi Krievijas Ārlietu ministrija. Aģentūra Interfakss citē ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas teikto: «Britu karavīru pārvešana uz Baltiju nav garants Eiropas stabilitātes stiprināšanai. Tas, kas pēdējā laikā tur notiek, nevairo reģiona stabilitāti, manuprāt, tieši pretēji - tas reģiona stabilitāti apdraud.»