Atnāk trešdaļa
Kā stāsta Veselības ministrijas (VM) galvenā speciāliste onkoloģijā Dace Baltiņa, pērn no jauna reģistrēti 11 123 vēža pacienti, un puse no tiem ir tieši krūts, prostatas, ādas, zarnu un plaušu vēža pacienti. Piemēram, krūts vēzis atklāts 1167 cilvēkiem. Ja paskatās uz vecuma struktūru, 90% vēža slimnieku ar šo slimību saslimuši pēc 50 gadu vecuma. Tas apgāž apgalvojumu, ka ar vēzi saslimst aizvien jaunāki cilvēki. Tāpat nevarētu teikt, ka Latvijā krasi pieaug saslimstība ar vēzi. To ietekmē gan vidējā vecuma pieaugums, gan diagnostikas iespējas, kas mūsdienās ir krietni attīstītākas, uzsver D. Baltiņa.
Pērn 199 109 sievietēm uz mājām tika nosūtītas uzaicinājuma vēstules apmeklēt bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīningu. Izmeklējumu veica tikai 25% jeb 49 802 sievietes. Lai gan šogad pirmajos sešos mēnešos rezultāts ir labāks - 32,4% no uzaicinātajām sievietēm atnāca uz skrīninga izmeklējumu -, pēc speciālistu domām, tas nav pietiekams. Līdzīgi ir arī ar krūts vēža profilaktiskajām pārbaudēm - pērn pakalpojumu izmantoja 34,9%, šogad - 37,1% uzaicināto sieviešu. Zarnu vēža skrīningu pērn veikuši 10,9% no mērķgrupas, bet šogad 1. pusgadā tikai 4,6%. Līdz gada beigām gan tiek prognozēti labāki rādītāji. Jāpiebilst, ka uzaicinājums veikt zarnu vēža profilaktisko pārbaudi netiek sūtīts uz mājām - to aicina darīt ģimenes ārsts.
Ar skrīninga apmeklētības rezultātiem nav apmierināta ne VM, ne Nacionālais veselības dienests (NVD), kas programmu īsteno. Tomēr, komentējot pārbaužu efektivitāti, D. Baltiņa uzskata, ka tā ir laba. Lai gan atsaucība nav liela, pērn no 1152 sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, 228 tas pamanīts skrīninga ietvaros. Krietni sliktāk ir ar zarnu vēža profilaktiskajām pārbaudēm - no visiem ar zarnu vēzi pērn saslimušajiem tikai 9,57% tas atklāts skrīninga programmas ietvaros. Līdz ar to gandrīz divām trešdaļām pacientu jau bijusi attīstījusies vēža trešā vai ceturtā stadija. Vērtējot rezultātus, D. Baltiņa vēl piebilst, ka pašreizējā statistika rāda šķību ainu. NVD skrīninga datu sistēmā nenonāk informācija par tiem izmeklējumiem, kurus pacienti izvēlējušies veikt par maksu pie speciālistiem privātajā sektorā; uzaicinājuma vēstules uz izmeklējumu netiek paņemtas līdzi vai ir pazaudētas. Te jānorāda, ka šādā gadījumā vēstuli iespējams atjaunot, vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai NVD.
Plāni ir lieli
Par skrīninga nepietiekamajiem rezultātiem runāts jau iepriekš, un, kā apgalvo NVD, veikti vairāki uzlabojumi, lai sistēma darbotos labāk. Pēc vairāku darba grupu ierosinājuma mainīta gan pati uzaicinājuma vēstule, gan nodrošināta plašāka un pieejamāka informācija ģimenes ārstiem. Tāpat, piemēram, pēc mamogrāfijas uzreiz ir skaidrs, kādai jābūt pacienta turpmākajai rīcībai, un izmeklējuma rezultāti ir arī nosūtījums uz nākamajiem izmeklējumiem. Tas, iespējams, ir viens no skaidrojumiem Latvijas Onkologu asociācijas prezidenta Jāņa Eglīša sacītajam intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma, ka tā sauktais zaļais koridors darbojas vienīgi krūts patoloģiju gadījumos. Ja ir aizdomas par kādu citu onkoloģisku slimību, pacientiem tik un tā uz izmeklējumiem nākas gaidīt rindā - dažos gadījumos pat pusotru vai divus mēnešus. Veselības ministre Anda Čakša jau ar oktobri sola uzlabojumus. Ģimenes ārstu rīcībā būs skaidrs algoritms, lai pacientu mudinātu doties uz izmeklējumiem. Būs zināmi arī visi primārie izmeklējumi, kas desmit dienu laikā būtu jāveic. Plānots, ka konkrētos izmeklējumus pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu apmaksās virs kvotas. Savukārt pēc tam turpināsies darbs pie tā, lai būtu skaidra shēma, kā pacientu pēc iespējas ātrāk virzīt tālāk, lai viņš nokļūtu pie visiem vajadzīgajiem speciālistiem. To plānots ieviest no nākamā gada, jo nepieciešami papildu līdzekļi. Tāpat būs jādomā par modernāku veidu, kā cilvēkiem saņemt uzaicinājuma vēstules uz profilaktiskajām pārbaudēm. Līdz ar e-veselības ieviešanu tās varētu sūtīt elektroniski.
Veselība nepieder vienam
Lai uzlabotu situāciju un nosūtītās uzaicinājuma vēstules nepaliktu plauktā, tikko sākta informatīvā kampaņa Rūpes par veselību ir ģimenes laime. A. Čakša stāsta, ka ir svarīgi uzrunāt visu sabiedrību un tos cilvēkus, kuriem var būt kāda onkoloģiska slimība. Protams, var teikt, ka vēža savlaicīga atklāšana ir mediķu atbildība, taču vienlaikus tā ir katra cilvēka atbildība doties uz izmeklējumiem. Pēc ministres domām, nedrīkst būt tāda situācija, ka cilvēki mirst no slimībām, kuras, laikus atklājot, var izārstēt.
Arī NVD vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško runā par katra atbildību, uzsverot, ka cilvēka veselība nepieder tikai viņam vien, bet arī viņa ģimenei. Ja saslimis kāds no vecākiem, ietekme ir uz visu ģimeni. Līdz ar to kampaņas mērķis nav stāstīt, ka skrīninga veikšanu apmaksā valsts, bet būtiskāk ir uzrunāt katru individuāli.