Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Cer atdzīvināt cietoksni

«Daudziem Daugavpils cietoksnis liekas drūms, bet man patīk te dzīvot. Te mēs cits citu pazīstam, jūtamies kā atsevišķā, noslēgtā pasaulē, it sevišķi pavasaros, kad simtgadīgie vaļņi uzzied dzeltenās pienenēs,» saka Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā speciāliste vēstures jautājumos Gaļina Verjovočnikova, piebilstot, ka visskumjākais ir noskatīties, kā lēnām, bet neatvairāmi iet bojā vēsturiskās ēkas.

Vienīgā Latvijas militārā cietokšņa, valsts nozīmes pilsētbūvniecības un arhitektūras pieminekļa, kas ir iekļauts _UNESCO_ Pasaules mantojuma Latvijas pagaidu sarakstā, rekonstrukcija vēl joprojām nav sākta, iekavējies arī ERAF finansētais Daugavpils pašvaldības projekts par cietokšņa infrastruktūras ielu komplekso labiekārtošanu un inženiertīklu renovāciju. Nākamā gada maijā paies 200 gadu, kopš tika sākta cietokšņa būvniecība, kas ilga 68 gadus. Vairāk nekā pusotra tūkstoša iedzīvotāju, kas šobrīd dzīvo cietoksnī, cer, ka renovācija tik ilgi neievilksies, jo vēsturiskais objekts to var nemaz nesagaidīt.

Klūp bedrēs

Liela daļa cietokšņa slēgtās, dzīvojamās teritorijas iemītnieku ir bijušās PSRS militārpersonas un to ģimenes, daudzi šeit ir iegādājušies dzīvokļus par lētākām cenām, īpaša iedzīvotāju daļa ir mākslinieki, kuriem šī vide liekas radoši rosinoša. Savukārt cara laika apbūvē pārsvarā mitinās iedzīvotāji, kuri parādu dēļ izlikti no labiekārtotiem dzīvokļiem. Cietokšņa iedzīvotāji ar nepacietību gaida, kad beidzot sāksies solītais bedraino ielu remonts, kā arī parka atjaunošana. Daugavpils domes Pilsētas plānošanas politikas departamenta projektu vadītājs Artjoms Mahļins uzsver, ka cietokšņa infrastruktūras rekonstrukcijas projekts paredz ielu komplekso labiekārtošanu un inženiertīklu renovāciju, tajā skaitā ūdensapgādes, elektroapgādes, siltumapgādes, kanalizācijas sistēmu renovāciju, ielu un ietvju seguma nomaiņu, veloceliņu ierīkošanu, jauna ielu apgaismojuma ierīkošanu, kas uzlabos arī šī tūrisma objekta pievilcību. Projekta sākotnējās izmaksas plānotas 8,8 miljoni latu, no kurām lielākā daļa ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, mazāk - valsts budžeta dotācija un pašvaldības līdzfinansējums. Darbi vēl joprojām nav sākti, jo jau otro reizi tikuši pārsūdzēti iepirkumu konkursa rezultāti.

Bruģi Ķīnā nepirks

Kā norāda A.Mahļins, starp 17 pretendentiem, kuri pieteikušies konkursā, vislētākais piedāvājums bijis 2,7 miljoni latu bez PVN, taču pašvaldība izvēlējusies ceļu būves firmu SIA Binders ar otru lētāko piedāvājumu - 2,8 miljoni latu. SIA Nordecon Infra, kuras lētākais piedāvājums nav pieņemts, rezultātus pārsūdzējusi Iepirkumu uzraudzības birojā.

«Mums radās ļoti daudz jautājumu būvniekiem, kā viņi plāno šos darbus, jo cietoksnis nav parasts objekts, bet kultūrvēsturiskais mantojums, kur gandrīz visas ēkas ir valsts vai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Mēs jau nemaz vēl nezinām, kas notiks, kad sāks rakt, jo nav nekādu cietokšņa komunikāciju plānu ne no padomju laikiem, ne no cara laikiem. Tāpēc tur ir jāparedz papildu naudas līdzekļi dažādiem neparedzētiem darbiem, bet, ja viņi plāno tik mazu summu šim projektam, tas viss rada daudz aizdomu. Bet priekšroku otram lētākajam piedāvājumam iepirkumu komisija ir devusi, vadoties pēc konkursa dokumentācijas formālām prasībām, precīzāk, to neievērošanas,» saka A.Mahļins. Galīgais slēdziens varētu būt gada beigās. «Projekts jārealizē līdz 2011.gada beigām, palikuši tikai nepilni divi gadi, ja šo ERAF naudu neiztērēsim laikā, var būt ne sevišķi labas sekas.»

Viens no strīda cēloņiem starp būvfirmām bijis jautājums par granīta bruģakmeņu iegādi cietokšņa ielu segumam. Daži no pretendentiem uzskatīja, ka to var ievest tikai no Ķīnas, taču pret to iebilduši gan domes Pilsētbūvniecības departamenta speciālisti, gan neatkarīga ekspertīze.

G.Verjovočnikova, kas bieži vada ekskursijas cietoksnī, uzskata, ka objekts ir jāatjauno kompleksi, vienlaikus gan rekonstruējot infrastruktūru, gan turpinot iecerētos vērienīgos projektus - Marka Rotko mākslas centru Arsenālā, Policijas pārvaldes un koledžas ēkas, gan atjaunojot vēsturisko kara hospitāli. «Ja tas viss īstenotos, tas atdzīvinātu cietokšņa dzīvi un dotu cerību, ka šis unikālais objekts saglabāsies.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Putina apgrieztie spārni

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nākas atcelt ārvalstu vizītes arī tāpēc, ka daudzas valstis atsakās uzpildīt viņa lidmašīnā degvielu, kā dēļ Putins nemaz nevar sasniegt plānotos galamērķus.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?