Ieguvis tautas mandātu
A. Ciprs augustā demisionēja un izsludināja ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad Syriza zaudēja vairākumu parlamentā, jo daļa Syriza deputātu, kas neatbalstīja jaunās glābšanas programmas nosacījumus, atšķēlās no partijas.
Aptaujas liecināja, ka vēlēšanās gaidāma sīva cīņa starp Syriza un lielāko opozīcijas spēku - konservatīvo partiju Jaunā demokrātija, tomēr beigās galēji kreisās Syriza uzvara bija itin pārliecinoša. Partija saņēma 35,46% nobalsojušo atbalstu (Jaunā demokrātija - 28,10%) un ieguva 145 krēslus 300 deputātu lielajā parlamentā. Piesaistot Neatkarīgos grieķus (3,69% balsu), kuriem jaunajā parlamenta sasaukumā būs 10 pārstāvju, A. Ciprs savai jaunajai valdībai ir nodrošinājis stabilu vairākumu.
«Es jūtos attaisnots, jo Grieķijas tauta man ir devusi skaidru mandātu, lai turpinātu cīņu mūsu valstī un ārpus tās,» A. Ciprs sacīja Syriza atbalstītājiem Atēnās pēc sākotnējo vēlēšanu rezultātu saņemšanas svētdienas vakarā. «Šī uzvara pienākas tautai un tiem, kas sapņo par labāku rītdienu, ko mēs sasniegsim ar smagu darbu.»
Syriza ar A. Cipru priekšgalā uzvarēja arī janvārī notikušajās parlamenta vēlēšanās, kurās partija piedalījās ar populistiskajiem solījumiem izbeigt sāpīgo taupības politiku un panākt daļēju Grieķijas milzīgo parādu norakstīšanu. Pēc vairāku mēnešu ilgas stīvēšanās, kas vēl vairāk padziļināja Grieķijas ekonomiskās nedienas, A. Ciprs bija spiests piekrist 86 miljardus eiro vērtai glābšanas programmai (jau trešajai), lai novērstu valsts maksātnespēju un izstāšanos no eirozonas.
Neatkarīgo grieķu līderis Pans Kamens, kurš iepriekšējā A. Cipra valdībā ieņēma aizsardzības ministra amatu, vakar paziņoja, ka nākamās valdības sastāvs tikšot nosaukts līdz trešdienas rītam. Visticamāk, nozīmīgo finanšu ministra amatu atkal ieņems Syriza pārstāvis Eiklīds Cakalots, kurš augustā vadīja sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par jauno Grieķijas glābšanas programmu.
Valdība var šķelties
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pirmdien aicināja Grieķijas jauno valdību strādāt pie reformām, par kurām Atēnas vienojās ar starptautisko aizdevēju troiku - EK, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu. «Grieķijas valdībai ir nepieciešams plašs visu partiju atbalsts, institucionālā stabilitāte un laikus ieviestas reformas, lai atjaunotu uzticību,» teikts Ž. K. Junkera vēstulē, ko citē Reuters.
Eirozonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Dijselblūms paziņojis, ka ir «gatavs strādāt cieši» kopā ar Grieķijas jauno valdību. Eiropas Savienības (ES) padomes prezidents Donalds Tusks norādījis, ka ES un Grieķijai ir kopīgi izaicinājumi, «tajā skaitā bēgļu krīze, pastāvīgas ekonomiskās izaugsmes atjaunošana un jaunu darba vietu radīšana», raksta BBC.
A. Cipra valdībai kārtējo reizi nāksies samazināt pensijas, palielināt nodokļus, samazināt sociālo pabalstu apmērus un pārtraukt dāsnu nodokļu atlaižu piemērošanu atsevišķu profesiju pārstāvjiem, piemēram, zemniekiem, kuriem piemēros augstāku ieņēmuma nodokļa likmi un vairs nepiešķirs valsts subsīdiju degvielai.
Tomēr pastāv liela varbūtība, ka reformu ieviešana var sašķelt A. Cipra valdību, jo viņa partijas iekšienē joprojām ir cilvēki, kas ir pret taupības pasākumiem, arī Jaunie demokrāti nav taupības fani. Tāpēc ļoti iespējama ir jaunu vēlēšanu rīkošana.