Būvinspektori pārbaudē konstatēja saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirzi no atbalsta sijas un izdrupumus paneļu apdarē. Deformācijām progresējot, būtu apdraudēta ēkas stabilitāte un drošība.
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) apgalvo, ka trekno gadu tendence celt daudz un ātri nu mazinājusies, taču atsevišķu publiski lietojamo ēku drošība joprojām ir zema.
«Dzeltena» arī universitāte
BVKB mājaslapā atrodama interaktīvā karte, kur atzīmēti apsekotie objekti un, izvērtējot to stāvokli, katram piešķirta arī viena no trim krāsām: zaļā nozīmē, ka stāvoklis ir teicams vai labs, dzeltenā, ka drošība ir slikta un tā jāuzlabo, bet sarkanā krāsā iezīmētās ēkas ir bīstamas un to ekspluatācija jāpārtrauc. BVKB vadītājs Pēteris Druķis apgalvo, ka pilnīgi droši var iet vien ar zaļu atzīmētajās mājās: «Dzeltenā krāsa ir vēstījums, ka ir nedrošības pazīmes. Ja nekas netiks darīts, tas dzeltenais kaut kādā brīdī kļūs sarkans.» Taču, apskatot karti, var redzēt, ka ar dzeltenu atzīmēti 155 nami, tostarp tādi, kuros ikdienā uzturas vairāki simti cilvēku.
Viens no tiem ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Kaļķu ielā 1. Tā tika apsekota pērnā gada jūlijā, un toreiz inspektori secināja, ka nesošajā ķieģeļu mūrī ir būtisks plaisājums un izdrupumi, kas var ietekmēt ēkas stiprību un stabilitāti. Pirms dažām dienām BVKB darbinieki ēku pārbaudīja vēlreiz un «būtiskas vizuālas pārmaiņas ne uz labo, ne slikto pusi netika konstatētas», taču vēl jāgaida eksperta slēdziens. «Rīgas pašvaldība ir ļoti pasīva uz šo seku novēršanu, mēs par šiem jautājumiem ar viņiem diskutējam. Arī RTU ēka ir pašvaldības īpašums, un tajā netiek investēti līdzekļi, lai to savestu kārtībā,» atklāj P. Druķis.
RTU Saimniecības departamenta direktors Sandis Kārkliņš apgalvo, ka ir informēts par BVKB atzinumu, bet nevarot teikt, ka ēkas drošība ir tik slikta, ka to var just arī ikdienā. Ik pa laikam tiekot veikti mērījumi, lai pārliecinātos par objekta stāvokli. Viņš arī apstiprina kūtro pašvaldības iesaisti: «Dome vienkārši pasaka - ja viņiem būs jāiegulda ēkā, viņi mums palielinās nomas maksu.»
Bez būtiskām izmaiņām
Pilnīga viena objekta apsekošana prasa veselu darba dienu, tāpēc skaidrs, ka BVKB iespējas pārbaudīt visas celtnes ir ierobežotas. Šobrīd iestādes plānā ir obligāti apsekot ēkas, kas celtas pirms 50 gadiem, taču tas nenozīmējot, ka citi nami paliek ārpus redzesloka. Turklāt gan jau pieminētā Prisma Deglava, gan pirms nu jau vairāk nekā diviem gadiem sabrukusī Zolitūdes Maxima, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības, bija vien pāris gadu vecas.
Projektētāju un būvnieku pārstāvji gan apgalvo, ka piesardzība pēc traģiskajiem Zolitūdes notikumiem katram atsevišķi un nozarei kopumā esot augusi. Ir labie piemēri, kur kvalitātes latiņu izdodoties noturēt pietiekami augstu. Taču arī nozares pārstāvji atzīst, ka vēl daudz darāmā, lai varētu teikt, ka tāds ir nozares standarts.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs uzskata, ka ievērojamu uzlabojumu būvniecības vidē pēdējā laikā nav: «Mums ir lieli darba apjoma kritumi, un tāpēc ir asa konkurence, kas rada gan dempingu, gan ēnu ekonomiku un visu pārējo. Tajā mirklī, kad būvkomersants ir spiests cīnīties par izdzīvošanu, parādās tendence kādam nesamaksāt, samaksāt mazāk, tas ir liels drauds kvalitātei.» Nesen veiktais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums arī liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms nozarē ir aptuveni 40%. Bieži aplokšņu algas saņem nekvalificēts darbaspēks, kas attiecīgi rada draudus būvdarbu kvalitātei. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības direktore Baiba Fromane uzsver - pētījums par ēnu ekonomiku nozarē parāda, ka nepieciešama kompleksa pieeja un atsevišķu problēmu risinājumi nedos vēlamo efektu. Arī Latvijas Arhitektu savienības vadītāja Gunta Grikmane saka - pat ja projekts ir izstrādāts nevainojami, pastāv iespēja, ka būvnieki bez kvalifikācijas var to sabojāt.
P. Druķi vēl uztrauc fakts, ka sabiedrība kļuvusi pasīvāka, - pēc Zolitūdes traģēdijas sociālos tīklus un atbildīgās iestādes pārplūdināja iedzīvotāju sūdzības par iespējami nedrošiem objektiem, taču nu šādu vērojumu skaits atkal ievērojami krities. Šo tendenci varot saistīt ar faktu, ka cilvēki maz uzticas varai un nav pārliecības, ka kaut kas tiešām tiks labots. Viņaprāt, to varētu mainīt, piemēram, kādu patiesi saucot pie atbildības.