Kaspars Daugaviņš Latvijas izlases uzbrucējs
Ļoti svarīga. Tā būs izdzīvošanas spēle. Abām komandām ļoti nepieciešama uzvara.
Tā būs spēle par vietas saglabāšanu vai par ceturtdaļfinālu?
Gan, gan. Tā ir izšķiroša spēle - uzvari un turpini cīņu par ceturtdaļfinālu, zaudē un cīnies par palikšanu elitē.
Kas jāizdara, lai uzvarētu?
Mums ir jāatgūst pārliecība. Sevišķi pēc šiem diviem zaudējumiem. Jāsāk ticēt sev un jāstrādā ar pilnu atdevi.
Kāds ir noskaņojums komandā pēc zaudējuma Šveicei?
Kad izgulies, mazliet nomierinies. Uzreiz pēc spēles nervi bija tik ļoti sačakarēti, ka negribējās ne runāt, ne satikt kādu.
Vai komandā nav sākusies vainīgo meklēšana pēc neveiksmēm?
Domāju, komandā vienmēr paliks laba atmosfēra. Vienkārši jādomā vairāk par to, kā uzvarēt. Un vairāk jādara priekš tā.
Negribas kāpt uz varžacīm, bet tava statistika līdz šim nav tik laba, kāda tiek gaidīta. Kādi iemesli?
Par to daudz domāju. Varbūt fiziskais stāvoklis nav tāds kā pagājušajā gadā. Šogad sezona izvērtās tā, ka nejūtos simt procentu fiziski gatavs. Varbūt kājas kaut kur netiek līdzi, un tad galva vairs nav tik svaiga. Bet cenšos, cīnos, mazliet veiksmes pietrūkst. Ir momenti, arī citiem veidoju. Jādabū viens iekšā, lai rokas atraisītos. Man liekas, ka spēlēju labi, tikai nav statistikas.
Labāk ir spēlēt divas dienas pēc kārtas vai ar atpūtas dienu?
Grūti pateikt. Kādreiz man patika trīs spēles pēc kārtas, un trešajā jutos vislabāk. Tagad regulārajā sezonā nekad nav divas spēles pēc kārtas, organisms pierod pie tā, ka ir viena diena starpā. Bet mēs nevaram taisnoties par zaudējumu Šveicei ar to, ka mums bija atpūtas diena. Vienkārši bija jānospēlē ar ticību sev, ar iniciatīvu, nevis atkal kā otrajam numuram. Būsim godīgi - pat ar to veiksmi, kas mūs tajā mačā pavadīja, neuzvarējām... Manuprāt, tā bija briesmīga spēle.
Miķeļa iztrūkums būs liels robs?
Protams. Šis laikam bija viņa gads, viss krita iekšā. Tagad laikam mani mēģinās viņa vietā. Varbūt no tā viņa punkta vārtu priekšā arī es kaut ko iemetīšu.