Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Deviņu gadu darbs bez rezultāta

Jau deviņus gadus Latvijā mēģina ieviest e-veselības projektus, un, lai gan tam iztērēti 14,5 miljoni eiro, patlaban nav pieejams neviens no 31 solītā e-pakalpojuma. Turklāt pastāv iespēja, ka par nepamatoti izlietotiem var tikt atzīti Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi, kas nozīmētu, ka Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus. Veselības ministrija (VM) it kā uzņemas vainu, taču konkrēti atbildīgie netiks noteikti, un ministrija vēl meklēs papildu 36 miljonus eiro, lai projektu tomēr īstenotu.

Projekts, kas nedarbojas

Par e-veselību runāts jau sen, un tīri teorētiski ar 2016. gada janvāri sistēmai vajadzētu pilnvērtīgi funkcionēt, taču praktiski tas nav iespējams. Šā gada oktobrī pieejama varētu būt vienīgi ļoti neliela daļa no plānotā - e-receptes un darbnespējas lapas. Savukārt gandrīz puse no projekta pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem nemaz nav sākti, secināts Valsts kontroles (VK) lietderības revīzijā.

Dienai sacīja VK padomes locekle Inga Vārava, šajā gadījumā pie tā, ka projekts tā arī nav ieviests, nav vainojams izpildītājs, bet problēmas ir projekta vadībā. Attiecīgi galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga plānošana un neefektīva projekta pārvaldība, kā arī uzraudzības un kontroles trūkums. Piemēram, 2009. gadā projekta īstenošanai tika piešķirts finansējums 11,3 miljoni eiro, taču turpmākajos 2,5 gados nav notikusi neviena sanāksme par projekta uzraudzību. Tāpat vairākkārt mainījušies projekta vadītāji un iesaistītajam personālam nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze šāda apmēra projektu vadībā. Līdz ar to Nacionālais veselības dienests (NVD) nelietderīgi jau izlietojis 0,76 miljonus eiro, maksājot par nevajadzīgām lietām.

Ņemot vērā šīs un citas nebūšanas, pastāv risks, ka noslēguma pārbaudēs konstatēs: projekta mērķi nav sasniegti un piešķirtie ES līdzekļi - 11,3 miljoni eiro - jāatdod. I. Vārava situāciju patlaban raksturo skarbi: ir projekts, kas nedarbojas; ir neinformēti un iesaistīties negatavi nozares speciālisti un pacienti, kuri nezina, kas viņus turpmāk sagaida. Piemēram, revīzijā konstatēts, ka tikai vidēji 11% ārstu un 10% farmaceitu ir pietiekami informēti par projekta ieviešanu.

Glābs, ko varēs

VK pārmetumiem piekrīt arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un kā galveno vainīgo norāda pasūtītāju - pašu VM un NVD, kuri nav sapratuši, ko vispār grib redzēt gala rezultātā: «Ministrija nezināja, ko grib pasūtīt, un to arī ir saņēmusi.» Kā piemēru viņš atzīmēja faktu, ka e-veselības ietvaros pacientam ir jābūt identificētam, taču projekta pieteikumā šāds aspekts vispār neparādās. Turklāt svarīgākais tagad ir novest projektu līdz galam, lai saglābtu jau izdarīto. Vienlaikus NVD ir jāuzņemas pilna atbildība par projekta ieviešanu, kā arī par projektam paredzētās naudas atbildīgu tērēšanu, taču konkrēts vainīgais meklēts netiks. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka ministrijai ir jāizvērtē projektā iesaistīto cilvēku atbildība un jāvērtē, vai šīs personas var turpināt darbu projekta ietvaros, vai piemērojami cita soda veidi. Tomēr G. Belēvičs šo ceļu negrib iet - viņaprāt, svarīgāk ir turpināt strādāt.

Ar atbildības uzņemšanos vien arī nepietiek - pēc ministra teiktā, ir absolūti skaidrs, ka nepieciešama papildu nauda, lai projektu pabeigtu. Patlaban izstrādātā sistēma nav izmantojama. Līdz ar to valdībai tiks lūgti papildu 36 miljoni eiro, paredzot arī tālākos attīstības posmus. Kā Dienai paskaidroja G. Belēvičs, šī summa vajadzīga ne tikai, lai iedvestu dzīvību tajā, kas šobrīd izveidots un nefunkcionē, bet arī lai ietu tālāk un attīstītu e-veselības sistēmu. Papildu līdzekļus plānots iegūt no ES finansējuma, taču par to vēl lems valdība, un finansējumu iegūs tās ministrijas, kas mācēs pamatot nepieciešamību. Uz jautājumu, ko ministrija iesāks, ja nauda netiks iegūta, G. Belēvičs pauda pārliecību, ka to piešķirs noteikti, lai gan nav zināms, cik daudz. Pēc tam jau, izejot no tā, vai tie būs septiņi vai 17 miljoni eiro, ministrija lemšot, ko var iesākt.

Tikmēr VK izstrādājusi 17 ieteikumus, lai tomēr veiksmīgi uzsāktu e-veselības sistēmas darbību, vienlaikus gan paužot bažas par to, vai ministrijai un NVD izdosies sākt lietot e-veselības sistēmu noteiktajā termiņā - 2016. gada 1. janvārī. Darba vēl esot daudz, turklāt nepieciešams būtu pārejas periods.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

E-veselība - kur esam?

Tiek ieviesta jau deviņus gadus;
iztērēti 14,5 miljoni eiro - 6,6 miljoni eiro no ERAF un 3,2 miljoni eiro no valsts budžeta 2007.-2014. gadā 1. posmā un 4,7 miljoni eiro no ERAF 2. posmā;
nav pieejams neviens no 31 e-pakalpojuma;
46% plānoto pasākumu nav sākti;
tiktu ietaupīti trīs miljoni eiro, ja sistēma būtu lietota no 2013. gada;
neekonomisks un neproduktīvs finanšu izlietojums vismaz 0,7 miljonu eiro apmērā;
pastāv risks, ka ERAF finansējumu - 11,3 miljoni eiro - var atzīt par neatbilstoši lietotu un tas būs jāatmaksā;
e-veselību joprojām turpina ieviest pēc novecojuša - 2007. gadā sagatavota - plāna.
Avots: Valsts kontrole

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?