Liela darba slodze un laika trūkums ir hroniskas parādības, kuru sekas sākam apzināties. Nesen tirgus ekonomika pavēra vēl neredzētas biznesa un karjeras iespējas, bet šobrīd jau atgriežamies pie pamatvērtībām, tostarp - novērtējam laimīgas ģimenes dzīves nozīmi. Esam tikai ceļa sākumā - pagaidām samērā maz darba devēju seko vadmotīvam: «lai gūtu uzvaras biznesā, vispirms jāgūst uzvaras darba tirgū». Tomēr pasaules pieredze apliecina personīgās labsajūtas un sakārtotas ģimenes dzīves labvēlīgo ietekmi uz profesionālajiem sasniegumiem. Var teikt, ka mums Latvijā nav normatīvu, kādai ir jābūt ģimenei draudzīgai darba videi. Taču ne jau likuma spēks, bet darba devēja izpratne par pozitīvas darba vides ietekmi uz uzņēmuma panākumiem ļaus spert pirmos soļus uz ģimenei draudzīgāku darba vidi.
Pēc darba devēja ieguvumiem nav tālu jāmeklē. Lojalitāte un ieinteresētība, produktivitāte, samazināta darbinieku mainība un ar to saistītās izmaksas, reputācija un atpazīstamība plašākā sabiedrībā - tam visam ir pozitīvs efekts uz uzņēmuma rezultātiem ilgtermiņā. To saprotot, darba devēji paši pielāgosies savu darbinieku vajadzībām, apzinās to vēlmes un iespējamos risinājumus.
Skandināvijā, kur ģimenēm draudzīga darba kultūra ir augsti attīstīta, runā par darba dzīves pakārtošanu ģimenei. Latvijā varētu sākt ar darbinieku vajadzību apzināšanu un ieviest kaut dažus atbalsta mehānismus ģimenes un darba dzīves līdzsvaram.
Teiksim, elastīgs darba laiks vecākiem, izvērtējot konkrētās profesijas specifiku. Ar attālināto darbu saistās dažādi aizspriedumi, bet no pieredzes varu teikt, ka nopietni un motivēti darbinieki novērtē iespēju apvienot darba un ģimenes dzīvi un strādā operatīvi un kvalitatīvi, arī atrodoties ārpus biroja.
Brīvas dienas vai īsāks darbalaiks dienās, kas ģimenei ir nozīmīgas un kad bērniem nepieciešama vecāku klātbūtne, - piemēram, brīvs 1. septembris sākumskolas skolēnu vecākiem, iespējas apmeklēt svētkus bērnudārzā, īsāka darbdiena, ja pie ārsta jāved bērns vai pašam darbiniekam paredzēta vizīte pie speciālista. Tā ir viena darbdiena vai pāris stundu, ko darba devējs var dot darbiniekam, bet no mūsu pieredzes zinām, ka darbinieki šo iespēju novērtē un neizmanto ļaunprātīgi.
Svarīgi ir arī pasākumi darbiniekiem ar ģimenēm vai tieši darbinieku bērniem.
Arī pabalsti darbiniekiem privāti nozīmīgos dzīves brīžos ir darba devēja cieņas un rūpju apliecinājums. Turklāt es uzskatu, ka darba devēja pienākums ir atbalstīt jebkura līmeņa darbinieku.
Ja darbinieks zina, ka darba devējs ir viņa pusē, un darba attiecības balstītas uz savstarpēju sapratni, arī darba devējs var rēķināties ar savas komandas atbildību un lojalitāti, kas patiesībā ir jebkuras ilgtspējīgas organizācijas pamats.
*Mobilo sakaru operatora Amigo vadītājs