Diena jau vēstīja, ka, cenšoties noskaidrot, kādēļ tā dēvētās digitālgeitas kriminālprocesa ietvaros papildus apsūdzētā A. Ēķa īpašumtiesību arestam uzņēmumā NNM netika piemēroti liegumi, kas nepieļautu tā meitasuzņēmuma LNT gaidāmo pārdošanu, bija vērojams riņķa dancis starp Ģenerālprokuratūru un Rīgas apgabaltiesu. Lietas tiesnesis Juris Stukāns, atsaucoties uz Kriminālprocesa likumu, norādīja, ka tas bija jārosina prokuratūrai. Savukārt prokuratūra, piesaucot to pašu likumu, sākotnēji pauda, ka tā bija tiesas kompetence. Vēlāk izskanēja skaidrojums, ka viņu spēkos tas esot, taču tik un tā varot arestēt tikai konkrēti A. Ēķim piederošās daļas. Taču Dienas aptaujāto ekspertu viedoklis šajā jautājumā atšķiras, un izskanēja, ka papildu apgrūtinājumi atsevišķos gadījumos ir iespējami.
«Tā nav tik vienkārša situācija, kur var pateikt - balts, melns. [...] Jā, protams, ja manta ir reģistrēta zemesgrāmatā vai Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kur skaidri, nepārprotami fiksētas īpašuma tiesības, šeit nav problēmu, bet, tiklīdz te ir uzņēmumi, nav iespējams noskaidrot, kuram kas konkrēti pieder, kādas ir izmaiņas. Ja nav precīzi noskaidrots, ka šī konkrētā manta pieder konkrētajam cilvēkam, nevar uzlikt arestu. [Apgrūtina] tas, ka līdz šai dienai mūsu valstī nav akciju reģistra, katra akciju sabiedrība reģistrē savus akcionārus,» Ē. Kalnmeiers intervijā Dienas rītam izklāstīja iemeslus, kādēļ netika uzlikti papildu apgrūtinājumi. «Mēs pēc tam paši būsim atbildētāji gan cilviltiesāšanas kārtībā, gan arī tālāk ar visām izrietošajām sekām Eiropas Cilvēktiesību tiesā,» viņš piebilda
Vienlaikus ģenerālprokurors neizslēdza iespēju, ka konkrētajā gadījumā kļūdījies varētu būt arī lietas prokurors, kurš lēmis par arestu. «Jāizpēta, kas tur ir bijis, vai vispār prokurors ir pareizi licis arestu šai mantai. Nevar izslēgt tādu iespēju, ka šāda kļūda ir bijusi pieļauta. To mēs izanalizēsim,» norādīja E. Kalnmeiers. Darba dienas izskaņā no Ģenerālprokuratūras pienāca atbilde, ka «prokurora rīcība atbilst Kriminālprocesa likumam».