Uzaugt svešvalodu vidē
G. Dreijers uzskata, ka naskākas uz svešo mēļu apgūšanu ir tās paaudzes, kas piedzimušas pēc deviņdesmito gadu sākuma: «Viens ir tas, ka robežas ir vaļā, un otrs - visi mediji, plašsaziņas līdzekļi, tehnoloģijas pieejamas svešvalodās. Viņi aug svešvalodu vidē, turklāt arī izglītības iespējas šodien ir ļoti daudzveidīgas un piedāvā dažādas iespējas attīstīt savas valodu prasmes.» Lielākā daļa Latvijas skolēnu jeb 97,93% no kopējā skaita mācās angļu valodu, nākamā ir krievu valoda ar 41,66%. Vācu valodu apgūst 11,02%, franču valodu - 2,26% skolēnu. Bez jau minētajām valodām skolās mācās arī spāņu, latīņu, ivritu, ķīniešu un citas valodas. Jāatzīmē, ka daļa pamanās apgūt vairākas mēles vienlaicīgi, piemēram, 22 no 4576 skolēniem, kas valstī mācās franču valodu, tā ir ceturtā svešvaloda.
Tomēr, lai gan, piemēram, angļu valodu pie mums apgūst katrā skolā un uzskata jau par pašsaprotamu, valodu centra Valodu vēstniecība pārstāve Kristīne Dundure novērojusi, ka jauniešiem bieži nepietiek ar tām zināšanām, ko spēj sniegt obligātā izglītības programma. «Agrāk angļu valodu nāca mācīties gados vecāki cilvēki, bet nu redzama tendence, ka bērni un jaunieši nevar pilnvērtīgi to iemācīties skolas solā un arvien vairāk nāk pie mums uz valodu skolu, piemēram, lai sagatavotos eksāmeniem,» viņa atklāj. Šādos gadījumos biežākā motivācija esot tieši studijas ārzemēs, tāpēc lielu popularitāti gūst mācību programmas, kas sagatavo starptautiski atzītu sertifikātu iegūšanai, piemēram, IELTS vai TOEFL testi. Esot grūti spriest par iemesliem, kāpēc nereti nepietiek ar skolā iegūtajām zināšanām, lai tos nokārtotu, taču tas vēršot uzmanību uz izglītības kvalitāti.
Mainās valodu tendences
«Varētu minēt divus galvenos valodu apguves iemeslus: pirmkārt, tas ir ekonomiskais, jo šīs prasmes uzņēmējdarbības vidē palīdz pārvarēt starpkultūru šķēršļus, otrkārt, kultūras aspekts. Ja cilvēku kaut kas dzīvē interesē, svešvalodu zināšanas paver plašas iespējas mūzikā, literatūrā, ceļojot,» ir pārliecināts G. Dreijers. Viņš uzsver, ka joprojām stabilu pozīciju saglabā angļu valoda, taču arī svešvalodu apguvē esot redzama tendenču maiņa jeb modes lietas, piemēram, arvien populārāka pie mums kļūst spāņu valoda. G. Dreijera vārdus apstiprina arī Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati, kas vēsta, ka spāņu valoda mūsu skolās pašlaik ir piektā populārākā svešvaloda.
K. Dundure min vēl kādu pēdējo gadu tendenci: «Agrāk bija ļoti izteikti, ka mācījās citas valodas, lai varētu braukt strādāt uz ārzemēm, bet nu redzams, ka tās nepieciešamas arī vietējā tirgū. Pie mums īpaši novērojams arī korporatīvais sektors - darbavietas nodrošina saviem padotajiem kursus, saprotot, ka tas atmaksāsies.» Viņa uzskata, ka apgūt citu valodu nekad nav par vēlu, piemēram, Valodu vēstniecībā mācoties gan trīsgadnieki, gan sirmgalvji, taču esot skaidrs, ka jaunībā koncentrēšanās spējas un arī citas iemaņas ir krietni elastīgākas.
Valodu kursi kļūst arvien pieprasītāki, taču G. Dreijers uzsver, ka mūsdienās tā nav vienīgā iespēja: «Šodienas globālā pasaule katram piedāvā to efektīvāko veidu, kā apgūt svešvalodas, - citam netīk sēdēt auditorijā, tad var braukt uz attiecīgo valsti mācīties, datorizētā jaunā paaudze daudz iemācās caur tehnoloģijām. Katram jāsaprot, kāds ir tas tuvākais veids - auditorijā, caur socializāciju vidē vai sēžot vienatnē ar datoru.» Jāpiebilst, šodienas ģeopolitiskajā situācijā ne reizi vien dzirdēts, ka jāsāk mācīties austrumu valodas, arī Ventspils Augstskolas pārstāvis ir pārliecināts, ka pavisam drīzā nākotnē augs pieprasījums gan pēc ķīniešu, gan arābu un indiešu valodas. Valodu vēstniecība gan ar šādu tendenci vēl nav saskārusies.