Taču arī viņa jaunais skaidrojums situāciju daudz nemaina. Ja ģimenes ārsts jau būs paspējis iztērēt savas noteiktās kvotas un baidīsies tās pārsniegt, pastāv liela iespējamība, ka pacientam, kurš sācis savu problēmu risināt privātajā sektorā par maksu, to arī būs jāturpina darīt. Arī paši ģimenes ārsti uzsver, ka šādu atbildību uzņemties nevar.
Pret ģimenes ārstiem
Otrdien vakarā Veselības ministrija (VM) izplatīja paziņojumu, ka iecerēts nošķirt privātās medicīnas pakalpojumus no valsts apmaksātajiem un tā rezultātā pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai. Sabiedrībā tas tika uzņemts ar lielu neapmierinātību, jo būtībā nozīmē - ja kāds var samaksāt privātajam ārstam, tad arī nāksies iet tikai pie viņa, valsts par izmeklējumiem nemaksās. Pēcāk īpašā preses konferencē G. Belēvičs gan klāstīja, ka tā neesot sacījis un doma pārprasta. Uz žurnālista jautājumu, vai pacientam, kas ir bijis pie maksas ārsta, būs jāturpina ārstēties par maksu, G. Belēvičs atbildēja: «Ne visos gadījumos.» To, kuros gadījumos tas būs jādara, izvērtēs ģimenes ārsts.
Ja pacients dodas pie privātā ārsta, kurš nav līgumattiecībās ar valsti, jau tagad šis ārsts nemaz nevar izrakstīt nosūtījumu valsts apmaksātam pakalpojumam. Viņš pacientu sūta atpakaļ pie ģimenes ārsta ar saviem ieteikumiem, un ģimenes ārsts izraksta īsto nosūtījumu. Taču, pēc ministra domām, patlaban ģimenes ārsti, īpaši neizvērtējot, izpilda visus privātā speciālista norādījumus - izraksta zāles, sūta uz izmeklējumiem utt. Ministrs netic, ka visi šie izmeklējumi ir pamatoti. Kā piemēru viņš min to, ka četru gadu laikā izmaksas par nozīmētajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem pie krītošā iedzīvotāju skaita ir dubultojušās. Visticamāk, tie esot lieki izmeklējumi, kā rezultātā ģimenes ārsti krietni pārsniedz savas kvotas, daži pat par vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Turklāt par to nekādas atbildības nav.
Tagad to nolemts stingrāk kontrolēt, un ģimenes ārstam būs rūpīgi jāizvērtē, vai nosūtīt pacientu uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Ja viņš izlems to nedarīt, pacientiem būs iespēja tos veikt privātajā sektorā. Tas neesot nekas jauns un nav jāmaina arī normatīvie akti. Arī Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks Andrejs Doveiks klāstīja, ka pacienti mierīgi var doties pie privātajiem ārstiem, kuriem nav līgumattiecību ar valsti, bet, ja vienā brīdī cilvēks sapratīs, ka vairs nevar maksāt, ģimenes ārsts būs tas, kurš izlems, vai nosūtīt uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem. Vairs nebūs tā, ka ģimenes ārsts «pārkopē» visu, ko sarakstījis maksas ārsts.
Neuzņemas atbildību
Lai gan ministrs skaidro, ka ar nozari ir runāts, tajā skaitā arī ar ģimenes ārstiem, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai norādīja, ka par šo iniciatīvu uzzinājusi tikai no preses. Viņa skaidro, ka katrs speciālists atbild par saviem nosūtījumiem un nevar būt tāda situācija, kad ģimenes ārstam vēlreiz ir jāizvērtē speciālista nozīmējums - tas būtu absurdi. Ģimenes ārstam nav jāiejaucas speciālista darbā. Esošo diskusiju vietā valstij beidzot būtu skaidri jāpasaka, par ko tā maksā un par ko ne, nevis jānoveļ atbildība uz ģimenes ārstiem, bet tā jāuzņemas pašam ministram, uzskata asociācijas vadītāja.
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Dienai norāda, ka patlaban vēl pacientiem kaut kā ir iespējams glābties, izmantojot daļu valsts apmaksāto pakalpojumu un pārējo piepērkot klāt, taču cilvēku pirktspēja Latvijā nav augsta. Pat no tiem pacientiem, kuriem ir vidēji ienākumi, gandrīz trešdaļa nevar atļauties viņiem vajadzīgo veselības aprūpi. Un šāda ideja pieejamību tikai samazinās. Līdz ar to, kamēr robs finansējumā netiks aizpildīts, situācija neuzlabosies. «Naudas bads veselības aprūpes nozarē arī ģenerē šādas kroplas un greizas idejas, tāpat kā skābekļa trūkums smadzenēs ģenerē dažādas patoloģiskas domas un neadekvātu uzvedību,» skarbs ir V. Keris. Arī attiecībā uz ģimenes ārstam uzlikto atbildību viņš ir neizpratnē. Pieņemot, ka pacients ir gājis pie augsti kvalificēta speciālista un saņēmis ļoti labas kvalitātes konsultāciju un ieteikumus, nav izprotams, kā ģimenes ārsts var apstrīdēt šo lēmumu. Viņaprāt, tas ir pat kaitnieciski.
Tam, vai ģimenes ārsts turpmāk kvotas ievēros, ministrija rūpīgi sekos. Ja tas darīts netiks, ārsti tiks brīdināti, ka valsts ar viņiem līgumu varētu vairs nepagarināt. Atbildot uz jautājumu, vai kvotu ievērošana neradīs risku, ka ģimenes ārsts nenosūta uz pārbaudēm cilvēku, kuram tās tiešām nepieciešamas, ministrs tikai izvairīgi minēja, ka otra iespēja esot nesakārtotā sistēmā turpināt ieplūdināt naudu, kuras nav. Turklāt brīdināšana jau strādājot - ministrija maijā nosūtīja daļai ģimenes ārstu vēstuli ar aicinājumu laboties, kā rezultātā izrakstītais nosūtījumu apjoms uz valsts apmaksātām laboratorijas pārbaudēm esot samazinājies par 400 000 eiro, bet kompensējamajiem medikamentiem - par 700 000 eiro.