Salu iedzīvotāji un varasiestādes cenšas būt viesmīlīgi, bet viņu spēkos nav nodrošināt cilvēku cienīgu dzīvi tūkstošiem izmisušu atbraucēju, no kuriem liela daļa ir nepilngadīgie bez vecākiem. Grieķijas valdība un ANO aicinājušas pārējās Eiropas valstis palīdzēt risināt dramatisko situāciju, nevis norobežoties no tās.
Izvietos uz kuģiem
Aptuveni 4400 migrantu un patvēruma meklētāju pirmdienas vakarā palika bez pajumtes pēc tam, kad liesmas bija nopostījušas vairāk nekā 60% no nometnes Morijas ciematā Lesbas salā, kur šie cilvēki mitinājās lielā šaurībā, mēnešiem gaidot, kad varasiestādes būs izlēmušas, vai atļaut viņiem palikt Grieķijā. Ugunsgrēks nometnē, kurā dzīvoja divreiz vairāk cilvēku, nekā tā spēja uzņemt, izcēlās, kad tur notika sadursmes starp iemītniekiem. Nokaitēto situāciju izraisīja baumas, ka gaidāma masveidīga nometnes iemītnieku deportācija uz Turciju, vēsta izdevums Ekathimerini.
Varasiestādes domā, ka ugunsgrēku izraisījuši paši nometnes iemītnieki. Otrdien policija arestēja deviņus cilvēkus aizdomās par īpašuma bojāšanu un nekārtību sarīkošanu. Gaidāms, ka tuvākajā laikā viņiem tiks uzrādītas apsūdzības un būs jāstājas tiesas priekšā.
Pēc ugunsgrēka varasiestādes nogādāja drošībā 90 bērnu, kas Lesbas salā ieradušies bez vecākiem vai citiem pieaugušiem pavadoņiem. Vairākums pārējo iemītnieku atgriezušies nometnē, lai uzslietu jaunas teltis, kuras viņiem sagādājušas palīdzības organizācijas. Grieķijas valdība solījusi Lesbas piekrastē noenkurot trīs pasažieru kuģus, uz katra no tiem varētu izmitināt vismaz 1000 cilvēku. Prioritāte būšot ģimenes ar bērniem, bet pārējiem nodrošināšot jaunas teltis uz salas, raksta Deutsche Welle.
Kritizē Eiropu
Lesbā un divās citās Ziemeļegejas reģiona salās - Hijā un Samā -, kurās izmitināti kopumā vairāk nekā 10 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju, atmosfēra jau mēnešiem ir saspīlēta. Migranti ir neapmierināti ar spiedīgajiem apstākļiem nometnēs un lēno patvēruma lūgumu apstrādes procesu, savukārt vietējie ir satraukti par pieaugošo atbraucēju skaitu. Lesbā un Samā pēdējās nedēļās ir notikuši iedzīvotāju protesti, kurus izmantojuši neonacistu partijas Zelta rītausma locekļi, kas demonstrācijās izklieguši migrantiem naidīgus saukļus.
Pēc tam kad martā Eiropas Savienība (ES) un Turcija noslēdza vienošanos par migrantu atpakaļuzņemšanu, Grieķijā ieradušos migrantu skaits ievērojami samazinājies, salīdzinot ar pagājušo gadu, kad valstī ik dienu ieradās vidēji 1700 cilvēku, bet kopā - vairāk nekā 857 tūkstoši. Tomēr kopš jūlija, kad Turcijā notika apvērsuma mēģinājums, migrantu plūsma uz Grieķiju atkal ir pieaugusi. Daždien Grieķijas krastos piestāj laivas ar vairākiem simtiem cilvēku.
Ziemeļegejas reģiona gubernatore Hristiana Kalogiru paziņojusi, ka situācija migrantu nometnēs ir «grūti kontrolējama». «Ziemeļegeja nevar vienatnē uzņemties šādu nastu, arī Grieķija ne,» viņu citē Ekathimerini. «Eiropa nav izpildījusi savas saistības.» Pērn apstiprinātās migrantu pārvietošanas programmas ietvaros līdz šim no Grieķijas uz citām ES dalībvalstīm ir pārvietoti 3700 no paredzētajiem vairāk nekā 66 tūkstošiem.
Grieķijas iekšlietu ministrs Niks Tosks nosodījis Eiropas valstis, kas «uzbūvēja žogus un atsūtīja segas». Ar to viņš domājis Balkānu valstis, kas slēdza robežas ar Grieķiju, iesprostojot tur desmitiem tūkstošu migrantu.
Arī ANO Bēgļu aģentūra paziņojusi, ka Grieķija, kur pašlaik atrodas vairāk nekā 60 tūkstošu migrantu un patvēruma meklētāju, vienatnē netiks galā ar milzīgo patvēruma lūgumu skaitu.