Attīstītās valstis vēju izvēlas tā bezizmešu darbības dēļ, aizvien samazinot iespējamo kaitīgo iedarbību uz vidi, pilnveidojot tehnoloģijas, bet attīstības valstīs vēja enerģija ir viena no vislētāk un visātrāk uzstādāmajām enerģijas ieguves iespējām bez izmaksām ekspluatācijas laikā. Vēja turbīnas enerģiju sāk ražot jau pie vēja ātruma 2,5 m/s; nominālais vēja ātrums ir 12 m/s, turpretī vētrā turbīnas nedarbojas. Visaktīvāk vēju izmanto Vācija, Dānija, Spānija, ASV, Indija, kā arī Francija un Ķīna, savukārt Latvijā vēja enerģijas ieguvei ir piemērota ziemeļu un rietumu daļa, kur jau izvietotas vēja turbīnas Ainažos, Sārnatē, Liepājā, Glūdā, Užavā, Vircavā.
«Jāapzinās, ka vēja izmantošanai ir arī izaicinājumi. Pirmkārt, vējam ir savs raksturs - tas var pūst un var arī nepūst, līdz ar to vēja enerģijas ieguves procesā var būt pārtraukumi, taču, piemēram, mājsaimniecības līmenī to var izmantot gan televizora, gan ledusskapja darbināšanai, nepieciešamības gadījumā pieslēdzoties rezerves jaudai, ko iegūst no kopējā enerģijas tīkla. Otrkārt, ja papētām vēja kartes, redzam, ka tur, kur ir vējš, ne vienmēr ir potenciālie tā patērētāji un otrādi. Treškārt, jārēķinās ar sākotnējām investīcijām, kas nepieciešamas vēja turbīnu iegādei, uzstādīšanai un arī vēlāk demontāžai,» skaidro E. Fortiņš, piebilstot, ka vēl neapjausts potenciāls slēpjas ģeotermālajā enerģijā, kas arī pieder atjaunojamiem enerģijas avotiem.
Lai gan vēja enerģijas ieguve nerada piesārņojumu un vēja turbīnas nav aizliegts izvietot pat īpaši aizsargājamās teritorijās no Natura 2000 saraksta, jaunu vēja turbīnu izbūvē priekšizpētē nepieciešami arī ornitologu atzinumi, jo vēl aizvien tiek pētīta vēja elektrostaciju ietekme uz putnu un sikspārņu migrāciju. Nīderlandes, Dānijas un ASV pētījumi liecina, ka kopējā vēja parku ietekme uz putniem un to mirstību ir daudz mazāka nekā, piemēram, ceļu satiksmei vai virszemes elektrības līnijām. Savukārt Latvijas Universitātes studente Ieva Krotova pērnā gada rudenī migrācijas laikā pētīja vēja turbīnu izraisīto putnu bojāeju Latvijā Liepājas vēja spēkstacijā pie Ziemeļu fortiem, secinot, ka tieša saistība starp putnu rudens migrācijas intensitāti un bojā gājušo putnu atrašanas datumiem nav izteikta, tādējādi putnu bojāeju sadursmē ar vēja spēkstaciju nosaka citi faktori, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi vai konkrēto indivīdu fizioloģiskais stāvoklis u. c.